Aktualitātes

Latvijā veikta pētījuma par substrātu dzīves cikla analīzi rezultāti publicēti ietekmīgā vides zinātņu žurnālā "Journal of Cleaner Production".

02. Nov

Vairāk

Latvijas Kūdras asociācija, Zemnieku saeima un Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir parakstījušas sadarbības memorandu ar vadošajām politiskajām partijām un to apvienībām, pirms 14. Saeimas vēlēšanām, iepazīstinot ar nozaru attīstībai būtiskiem jautājumiem un pārrunājot konkrētus uzdevumus, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozarei svarīgu jautājumu izpratni un to risināšanu nākotnē.

23. Sep

Vairāk

Noslēdzies Baltijas Kūdras ražotāju forums BPPF 2022, kas notika 2022.gada 14.-15.septembrī Rīgā

21. Jun

Vairāk

Mūsdienu skaļo un agresīvo politisko notikumu ēnā palikušas cīņas Briseles gaiteņos par kūdras ieguvi un izmantošanu Eiropas Savienībā. Uzņēmēji pauž, ka uztraucas, lai politiķi un ierēdņi neparaksta kādu neveiksmīgu dokumentu, bet politiķi mierina, lai neuztraucas.

12. Apr

Vairāk

Dr. Geol. Ilze Ozola: ir vairāk nekā skaidrs, ka purvam, pārspējot pašu populāro greju, ir vismaz 150 nokrāsas, un šoreiz par 15 no tām no mana skatpunkta.

12. Apr

Vairāk

Līdz šā gada 24.februārim kūdras ieguves uzņēmumi piedalās SIA “Eco Baltia vide” rīkotā aptaujā par polimēra iepakojuma (plēves, lielmaisi) apsaimniekošanu.

03. Feb

Vairāk

Notikusi Ekonomikas ministrijas, Latvijas Kūdras asociācijas un EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG Regio) tikšanās. LKA informēja atbildīgās amatpersonas par Latvijas kūdras nozari un tās nozīmi Eiropā un pasaulē.

10. Dec

Vairāk

Pēdējā laikā Latvijas Radio 1 ir bijušas divas gandrīz stundu ilgas pārraides par kūdru, tās izmantošanu dārzkopībā un saistītiem jautājumiem

12. Oct

Vairāk

Pētnieciskā projekta nr.1.1.1.2/VIAA/19/477 ietvaros noskaidrots jauns kūdras produktu pielietojums - filtrācijas materiāls un biosorbents mikroplastmasas piesārņojuma samazināšanai kuģa notekūdenī.

22. Sep

Vairāk

18.augustā notika Latvijas Kūdras asociācijas organizēts seminārs - diskusija par kūdras nozarei un dārzkopjiem aktuālo jautājumu – ES Zaļo kursu un tā ietvarā pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt šīs nozares. Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka bez kūdras izmantošanas stādu un pārtikas audzēšana ir apdraudēta un novedīs daudzas audzētavas pie bankrotiem, bet meža audzēšana ir neiespējama.

20. Aug

Vairāk

Portāls delfi.lv ir publicējis LKA valdes locekles Ingrīdas Krīgeres rakstu par to kā kūdras nozare redz tiesību aktu kopumu “Fit for 55”, kas tiek virzīts ES Zaļā kursa ietvarā

11. Aug

Vairāk

Latvijas Kūdras asociācija izsaka atbalstu lauksaimnieku un meža nozarēm, kuras iestājas par patiesas informācijas sniegšanu par tautsaimniecības nozarēm un to veikto darbību. Arī kūdras ieguves un pārstrādes nozare ir saskārusies ar situācijām, kad informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek sniegta nepatiesi un nepilnīgi, tādējādi publiskajā telpā fakti tiek interpretēti subjektīvi un ne vienmēr patiesi. Uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt un valstij ir pienākums sniegt pilnīgu, patiesu informāciju no visām saistītajām nozarēm, tādā veidā sniedzot uz faktiem balstītu informāciju pēc būtības.

02. Jul

Vairāk

2021. gada 18. maijā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē skatīja jautājumu “SEG emisiju samazinājuma opcijas un Kūdras nozares ilgtspējīgas pastāvēšanas iespējas”. Deputāti interesējās par kūdras nozares radītajām SEG emisijām, iespējām tās samazināt un kā tas varētu ietekmēt nozares pastāvēšanu.

21. May

Vairāk

2021. gada 28. aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atkārtoti tika skatīts jautājums par Latvijas kūdras nozares joprojām neskaidro ilgtermiņa attīstību nākotnē Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa kontekstā. Deputāti atzina kūdras nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikai un to, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietvaros var tikt sašaurināta enerģētiskās kūdras ieguve un pārstrāde, bet nacionālās interesēs ir dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes saglabāšana un tālāka attīstība Latvijā.

11. May

Vairāk

Rīgā, 2020.gada 17. novembrī Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam”, kas ļauj ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus.

17. Nov

Vairāk

Turpinot sabiedrību izglītojošo pasākumu ciklu par Eiropas Zaļo kursu, biedrība “Baltijas Starptautiskā atjaunojamās enerģijas asociācija”, stingri ievērojot šobrīd spēkā esošos pulcēšanās ierobežojumus telpās, šā gada 19.augustā Jelgavas novada Līvbērzē organizē semināru „VĒJA ENERĢIJA LATVIJĀ: POTENCIĀLS UN REALITĀTE”.

14. Aug

Vairāk

Svinīgi paceļot Latvijas karogu Jelgavas novada purvos, viens no lielākajiem un vecākajiem Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem “Laflora” atzīmē 25 gadu darba jubileju.

03. Jul

Vairāk

Vakar ar Latvijas ziņojuma publicēšanu Eiropas Komisija sniegusi vadlīnijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda plānotā finansējuma izlietojumam Latvijai – ap 68 miljoniem eiro nākamo septiņu gadu laikā. Vadlīniju formulējumi Latvijas dārzkopības kūdras nozarei neviennozīmīgi interpretējami, kaut gan publiski EK apliecinājusi, ka nozare slēgta netiks. Nozīmīgas būs Latvijas un Briseles diskusijas tuvāko mēnešu laikā.

28. Feb

Vairāk

25. februārī Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti atzina, ka Latvijai ir būtiski ne tikai saglabāt, bet attīstīt un veicināt dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozari. Tika pieņemts politisks lēmums valsts pārvaldes līmenī iestāties par Latvijas dārzkopības kūdras nozares turpmāku pastāvēšanu un tālāku attīstību, kas īpaši svarīgi ir Eiropas zaļā kursa un Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveides kontekstā. Tautsaimniecības komisija uzdeva VARAM jau tuvākajā laikā pabeigt kūdras nozarei stratēģiski nozīmīgu politikas plānošanas dokumentu “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes”.

25. Feb

Vairāk

Ar izziņoto Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu un tā pielikumu – Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu – Eiropas Komisija apmaiņā pret pārdesmit miljoniem eiro iznīcina Latvijas tautsaimniecībā tradicionālu nozari ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā – kūdras ieguvi un pārstrādi. Latvijā iegūtā kūdra, atšķirībā no Īrijas un Somijas, kur tā tiek dedzināta enerģētikas vajadzībām, tiek izmantota lauksaimniecībā, un nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa. Kūdras nozarē Latvijā nodarbināti aptuveni 3000 darbinieki vidēji gadā, galvenokārt, reģionos un nodokļos tiek nomaksāti vismaz 20 miljoni eiro gadā. Latvijas kūdras nozarei ir retorisks jautājums – šīs kardinālās kūdras izmantojuma atšķirības neņemšana vērā ir lēmēju nezināšana vai ļaunprātība?

15. Jan

Vairāk

Zināmu rezonansi ne tikai nozares aprindās radījis Latvijas Republikas Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums “Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā”, kam sekoja skaļi virsraksti ziņu portālos un laikrakstos par it kā kūdras resursu izsaimniekošanu.

07. Jan

Vairāk

Latvijas Kūdras asociācija jau izsenis ir norādījusi, ka derīgo izrakteņu ieguves un izmantošanas jomai valstī netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Netiek novērtēts mūsu vietējais resurss un tā loma tautsaimniecībā, līdz ar to arī iespējamais devums Latvijas labklājības paaugstināšanā. Latvijas Kūdras asociācija ir neizpratnē par Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā pausto datu salīdzinājumu un to interpretāciju.

13. Dec

Vairāk

Latvijas Kūdras asociācija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” rīkoja starptautisku ekspertu semināru par apsaimniekoto mitrāju radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaiti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, lai spriestu par kūdrāju faktisko un potenciālo lomu starptautiskās klimata politikas mērķu īstenošanā. Seminārā 2019. gada 15.–16. oktobrī Latvijas Universitātē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti, kas koordinē Latvijas nacionālā SEG inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī atbildīgie eksperti par zemes dzīļu izmantošanu.

04. Nov

Vairāk

2019. gada 25. oktobrī notikusī Saeimas Latgales apakškomisijas sēde Balvu novadā plaši atspoguļota Saeimas tīmekļa vietnē, Balvu tīmekļa vietnē, kā arī centrālajos un vietējos medijos

30. Oct

Vairāk

2019. gada 25. oktobrī Saeimas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēdē Balvu novadā notika pirmā deputātu un kūdras nozares pārstāvju diskusija par nozares neizmantoto potenciālu un attīstības iespējām Latgales reģionā.

30. Oct

Vairāk

2019. gada 25. oktobrī, plkst.11.00, Balvu novada pašvaldībā, Bērzpils ielā 1a, Balvos, notiks LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputātu izbraukuma sēde – diskusija par kūdras nozares attīstību Latgales reģionā.

18. Oct

Vairāk

2019. gada 13.-14. jūnijā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā norisinājās Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekta LIFE REstore organizētā starptautiskā konference "Degradēto kūdrāju ilgtspējīga apsaimniekošana un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšana".

03. Jul

Vairāk

2019. gada 13.-14. jūnijā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, norisināsies projekta LIFE REstore starptautiskā noslēguma konference “Degradēto kūdrāju ilgtspējīga apsaimniekošana un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšana”.

05. Jun

Vairāk

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE REstore pētījumi apstiprina – starptautiski noteiktie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, kurus Latvija izmanto savā ikgadējajā nacionālajā SEG emisiju inventarizācijā, ir divas reizes lielāki nekā reālās SEG emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm Latvijā. Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem mitrājiem, kā arī daļai no organiskajām augsnēm lauksaimniecības un meža zemēs.

15. Mar

Vairāk

2019.gada 5.martā plkst.10.00 Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava", Rīgas ielā 111, Salaspilī notiks projekta LIFE REstore "Degradēto kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rīkots seminārs par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu rezultātiem kūdrājos Latvijā un nacionālo SEG emisiju faktoru izstrādi. Uz semināru ieteicams iepriekš reģistrēties.

22. Feb

Vairāk

Kūdras ieguves nozares uzņēmumu pārstāvji tiek aicināti uz semināru 2019. gada 20. februārī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā. Seminārs paredzēts kūdras nozarei un tajā informēs par degradēto kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un LIFE REstore praktiski izmantojamajiem rezultātiem.

01. Feb

Vairāk

Atbilstoši jaunajam Kūdras ieguves sertifikācijas nolikumam (apstiprināts LKA biedru 2017.gada decembra sapulcē) veikta kūdras ieguves sertifikācija SIA “Laflora” atradnē “Kaigu purvs”.

20. Nov

Vairāk

AS “Latvijas valsts meži” izsludinājis konkursu par zemes nomas un zemes dzīļu izmantošanas tiesību piešķiršanu kūdras atradnē Červonkas purvā, atradnes kopējā platība ir 61,91 hektārs. Kūdras atradne atrodas Daugavpils novada Vecsalienas pagastā, LVM Dienvidlatgales reģiona Sventes meža iecirkņa teritorijā.

25. Oct

Vairāk

2018.gada 1. jūlijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 350, 19.06.2018., “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”, tomēr pašlaik notiek darbs pie grozījumiem gan noteikumos Nr. 350, gan MK noteikumos Nr.696, 06.09.2011., “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība”.

19. Oct

Vairāk

Projekta LIFE REstore ietvaros noskaidrots, ka kopumā valstī ir 18 000 ha degradētu kūdrāju, kas ir 36 % no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām Latvijā. Projekta mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lēmumu pieņemšanu veicinās atbalsta instruments jeb optimizācijas modelis, kas ļaus modelēt teritoriju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskos un klimata aspektus. Informācija par degradētajiem kūdrājiem Latvijā tiks vizualizēta publiski pieejamā datu bāzē. Degradēto kūdrāju inventarizāciju Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta LIFE REstore ietvaros veica Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.

04. Oct

Vairāk

Turpmāk kūdras paraugus varēs testēt arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā

20. Aug

Vairāk

Valsts mežu dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks ZIGMUNDS JAUNĶIĶIS ir galvenā amatpersona valstī, kas atbildīga par ugunsdrošību mežos. Latviju šķērsojot plašai un intensīvai nokrišņu zonai, mežu sargiem iestājies neliels atelpas brīdis no postošajiem purvu ugunsgrēkiem, kas ļauj izvērtēt savu un citu dienestu rīcību.

20. Aug

Vairāk

1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumos Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.

28. Jun

Vairāk

Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija sēdē atbalstīts noteikumu projekts “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”. Noteikumi 1.jūlijā stājušies spēkā.

28. Jun

Vairāk

Baltijas Kūdras ražotāju forumu 2018 notiks 10.-12. oktobrī Igaunijā, Tartu. To rīko Igaunijas Kūdras asociācija.

28. Jun

Vairāk

Starptautiskā kūdras biedrība IPS (International Peat Society) informē, ka 50. Jubilejas Simpozijs 2018 notiks Nīderlandē, Roterdamā, 2018.gada 11.-13. septembrī. 10.septembrī notiks ar purviem un kūdas ieguvi saistīto nozaru uzņēmumu vadītāju Globālais samits.

28. Jun

Vairāk

Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, 18. maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīti vairāk nekā 2200 kg sfagnu sūnu apmēram 4500 m2 platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projekta LIFE REstore ietvaros īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.

04. Jun

Vairāk

Iznācis LIFE REstore e-ziņotājs par projektā pētītajiem un izmēģinājumu teritorijās pārbaudāmajiem izstrādātu kūdras lauku rekultivācijas scenārijiem – kokaudžu, sfagnu sūnu un ogulāju stādījumiem, kā arī hidroloģiskā līmeņa stabilizāciju.

26. Mar

Vairāk

Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu pirmā gada rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori. Ar pētījuma pirmajiem secinājumiem projekta eksperti iepazīstināja Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltītā seminārā 2018.gada 15.februārī Latvijas Dabas muzejā.

15. Feb

Vairāk

Plānošanas dokumenta “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2018. – 2050. gadam” stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika 25.janvārī. Vides pārskats jāpapildina ar informāciju attiecībā uz situmnīcefekta gāzēm.

12. Jan

Vairāk

Latvijā ir pietiekoši daudz enerģētikai piemērotas kūdras resursu, taču ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu celtajās katlumājās tos izmantot siltumenerģijas ieguvei pagaidām nedrīkst, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere. Viņa sacīja, ka Latvijā pašlaik gadā var iegūt apmēram 700 000 tonnu kūdras, kas ir piemērotas enerģētikai. «Diemžēl ar kūdras izmantošanu enerģētikā ir problēmas, jo pašlaik nav beidzies ar ES fondu atbalstu celtajām katlumājām spēkā esošais liegums izmantot fosilo kurināmo siltuma ieguvei, bet kūdra tiek definēta kā fosilais kurināmais,».

12. Jan

Vairāk

Notiek Latvijas Kūdras asociācijas un AS “Latvijas valsts meži” pārstāvju tikšanās par zemes nomas līgumiem, lai izstrādātu abām pusēm pieņemamu nomas līguma tekstu. 5.februāra Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts noteikumu projekts “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”. Šie noteikumi aizstās Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumus Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu”. Tika nolemts pagaidām nevirzīt noteikumu projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

28. Jun

Vairāk

Kūdra ir viena no vērtīgajām Latvijas dabas bagātībām, kas dāsni atrodama vietējos purvos un izmantota lauksaimniecībā jau gadu simtiem.

08. Mar

Vairāk

Rucavas novada domes deputāti sēdē akceptējuši iesniegumu par kūdras ieguves paplašināšanu Nidas purvā.

06. Mar

Vairāk

Nepamatoti aizmirstais enerģētikas resurss atrodas burtiski mums zem kājām. Kurināmās kūdras krājumi Latvijā ir ap 1,1 miljardu tonnu, t. sk. 230 miljoni jau ir gatavi kurināšanai, tādēļ šķiet vismaz dīvaini ar šo apjomu nerēķināties energoresursu ražošanā.

27. Feb

Vairāk

Litenes purvā iegūst gabalkūdru, kuru pa tiešo eksportē uz Eiropas Savienību, kā arī iegūst frēzkūdru, kuru ved uz pārstrādi, fasē un sūta eksportam.

08. Feb

Vairāk

Trešdien, 8. februāri, plkst. 9.30, Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas iela 1, 702. telpa) Latvijas Universitātes 75. konferences ietvaros notiks diskusija "Latvijas Universitāte komercializē: Veiksmes stāsti".

07. Feb

Vairāk

Topošā ES direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, nepilnveidojot aprēķina metodiku un neveicot pasākumus CO2 piesaistes palielināšanai, pēc 2020. gada var ierobežot zemes īpašnieku iespējas nodarboties ar mežsaimniecību (arī lauksaimniecību)

07. Feb

Vairāk

Latvijā ražoto kūdru izmanto visā pasaulē

02. Feb

Vairāk

Konferences tiešraides ierakstu skatieties šeit.

30. Jan

Vairāk

Konference notiks 2017. gada 31. janvārī plkst. 10:00 LU Lielajā Aulā Raiņa Bulvārī 19.

30. Jan

Vairāk

Lai rastu iespējami plašāku pielietojumu Latvijas purvos iegūtajam kūdras resursam, patlaban aktīvi tiek izvērsta zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, diskusijā atzina nozares eksperti.

16. Jan

Vairāk

Lai Latvijā sāktu kūdras licencētu ieguvi, uzņēmējiem jārēķinās ar stingru normatīvo aktu regulējumu, kas paredz izvērtēt visus iespējamos riskus un ietekmes, lai kūdras ieguves process būtu pilnībā kontrolēts un videi draudzīgs, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā atzina nozares eksperti.

16. Jan

Vairāk

Latvijas kūdras purvus nākotnē gaida pārskatīšana no bioloģiskās daudzveidības un resursu aspekta, ekspertiem kartējot visas purvu platības, kas nozīmē perspektīvo krājumu apzināšanu, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā atzina nozares eksperti.

13. Jan

Vairāk

52. rakstu krājums, veltīts Latvijas Zemes resursam kūdrai un purvu pētījumiem.

09. Jan

Vairāk

Turpmāk Latvijas Kūdras asociācija

21. Dec

Vairāk

Šogad Latvijas Kūdras ražotāju asociācija (LKRA) atzīmē 20 gadu jubileju -– līdz ar to arī kūdras ieguves nozare pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Atskatīsimies, kas paveikts šajā laikā, kādas pārmaiņas skārušas industriju un kādu lomu Latvijas tautsaimniecībā ieņem nozare.

14. Dec

Vairāk

Otrdien, 2016.gada 6.decembrī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto piedāvājumu par zemes dzīļu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei.

07. Dec

Vairāk

Atzīmējot 20 gadus tiek rīkota konference par kūdras nozares izaicinājumiem - ekonomikas, vides, sociālajā, demogrāfiskajā, zinātnes un starptautiskajā jomā.

29. Nov

Vairāk

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» (LVĢMC) veicis detalizētu vēsturisko meteoroloģisko novērojumu datu analīzi, kā arī izstrādājis nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai.

16. Nov

Vairāk

Septembrī Ķīnā, norisinājās Latvijas dienas Pekinā «Taste Latvia», ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā.

17. Oct

Vairāk

Notika Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēde Par Latvijas kūdras nozares ilgtspējīgas attīstības iespējām

13. Oct

Vairāk

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama.

12. Oct

Vairāk

Pozitīvs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņu mēnešu rādītājiem beramkravu segmenta ir arī kūdras (+7,3%) kravām.

12. Oct

Vairāk

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri ir vienīgie, kas nodarbojas ar dziedniecisko kūdras dūņu iegūšanu.

12. Oct

Vairāk

“Kūdrāju izpēte, nosacījumi, to veikšanas praktiskie aspekti. Eiropas un Latvijas pieredze.”

07. Oct

Vairāk

Jaunajā mācību gadā dabaszinību skolotājiem der atcerēties bijušo Gaujas Nacionālā parka (GNP) vides inspektoru Uldi Saulīti, jo viņam glabāšanā nodota purva zonde, ko pensionējies mežzinis liek lietā dabas stundās skolēniem.

26. Sep

Vairāk

Kūdras ražošanas uzņēmums SIA "Pindstrup Latvia" jaunā kokšķiedras rūpnīcā Ķekavas novada Baložos investējis piecus miljonus eiro un plāno eksporta vajadzībām ražot kūdras aizvietotāju stādu audzēšanai profesionāļiem, informēja uzņēmumā.

07. Sep

Vairāk

Tāpat pēc ASV viceprezidenta iniciatīvas tika runāts par energodrošības jautājumiem. "Guvām pozitīvu signālu, ka enerģētikas jomā varam rēķināties vismaz ar ASV ekspertīzi. Baidens solīja ASV palīdzību, lai Baltijas valstis būtu drošas par savu enerģētisko neatkarību," norādīja premjers.

29. Aug

Vairāk

Par 2016.gada augu atzītā purva atālene iznīkst un ir sastopama vairs tikai atsevišķos Latvijas reģionos, norāda dabas pētniece Julita Kluša.

25. Aug

Vairāk

Ķemeru Nacionālā parka fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi šodien vienos dienā aicina uz siena talku zāļu purvā pie Kaņiera putnu torņa. Kaļķainie zāļu purvi Latvijā ir reti sastopami, un tiem nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana.

25. Aug

Vairāk

Pērn apmežoti izcirtumi 41 700 ha platībā un, lai arī tas ir par 3700 vairāk nekā aizpērn, tomēr, cik daudz nocērt, tik daudz arī atjauno.

09. Aug

Vairāk

Atvērts dabasgāzes tirgus rada priekšnoteikumus konkurencei starp tirgotājiem, kas nodrošinās labāku pakalpojuma kvalitāti un lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes lietotājiem.

29. Jul

Vairāk

Pienākums samazināt siltumnīcas efektu radošās gāzes kļuvis par Latvijas tautsaimniecības biedu; uzskatāmi pietrūkst pozitīvu, uz attīstību virzītu argumentu

29. Jul

Vairāk

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) pirmajā projektu atklātajā konkursā "Siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" finansējuma saņemšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprinājusi deviņus projektus.

25. Jul

Vairāk

Siltumnīcu gāzu emisijas apmēri Latvijai būs jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu, tādēļ summārais samazinājums būs ap 16-20%, iespējams, kādām jomām nāksies atgriezties pagātnē

22. Jul

Vairāk