Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no kūdras ieguves vietām nav tik liela problēma kā līdz šim uzskatīts
15 / 03 / 2019
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE REstore pētījumi apstiprina – starptautiski noteiktie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, kurus Latvija izmanto savā ikgadējajā nacionālajā SEG emisiju inventarizācijā, ir divas reizes lielāki nekā reālās SEG emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm Latvijā. Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem mitrājiem, kā arī daļai no organiskajām augsnēm lauksaimniecības un meža zemēs.
Latvija ir ar kūdras resursiem bagāta valsts, bet kūdra purvos
un citās organiskajās augsnēs ir viena no lielākajām
siltumnīcefekta gāzu (oglekļa) krātuvēm – uzskata, ka globāli
organiskajās augsnēs ir “noglabāta” apmēram viena trešdaļa no zemes
atmosfēras oglekļa apjoma. Nosusinot purvus, lai iegūtu kūdru vai
izmantotu tos lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pieaug CO2
emisijas, kas ietekmē klimatu. Latvijā emisijas no organiskajām
augsnēm ir 50-60% no visām nacionālajā SEG inventarizācijas
ziņojumā uzskaitītajām emisijām.
Nacionālie SEG emisiju faktori
Mērot siltumnīcefekta gāzu emisijas apsaimniekotos kūdrājos Latvijā
divu gadu periodā, projekts LIFE REstore “Degradētu purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā”, atbilstoši
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām, aprobējis
SEG emisiju uzskaites metodoloģiju un izstrādājis nacionālos
emisiju faktorus lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu
apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz
organiskām augsnēm, tāpat arī būtiski uzlabojis telpisko
informāciju par apsaimniekotiem mitrājiem, piemēram, sniedz datus
par zemes izmantošanu kūdras ieguvei kopš 1990. gada. Latvija ir
pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju
faktori apsaimniekotiem kūdrājiem.
LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori un Klimata
pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās iekļautie emisiju
faktori - CO2
Galvenie
secinājumi par LIFE REstore ietvaros izstrādāto un starptautiski
noteikto SEG emisiju faktoru atšķirībām:
• Nacionālie SEG emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā
starptautiski noteiktie SEG emisiju faktori;
• CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%,
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 40-55%, mežos – 50-60%, ogulājos
– 80%;
• Lielākās atšķirības starp nacionālajiem un starptautiskajiem CO2
emisiju faktoriem ir šādiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem:
ilggadīgie zālāji, apmežošana, krūmmelleņu un dzērveņu
audzēšana;
• Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir
lauksaimniecības zemes – aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības
audzēšanai un ilggadīgie zālāji;
• Pārrēķinot SEG emisijas Latvijā, izmantojot LIFE REstore
rezultātus, SEG samazinājums veidotu ap 1,8 miljoniem tonnu CO2
ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām SEG emisijām valstī.
Kopējais Latvijas SEG emisiju apjoms 2016.gadā bija 10 363 420
tonnas CO2 ekvivalenta gadā.
Kā norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais
pētnieks Andis Lazdiņš: “LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG
emisiju faktori ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu klimata reģionā
(Baltijas valstis, Baltkrievija, Pleskavas apgabals) līdz šim
nebija nekādu datu par SEG emisijām no dažāda veida meliorētām
teritorijām, tāpēc LIFE REstore rezultāti pirmo reizi sniedz
objektīvu priekšstatu par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskām
augsnēm un nākotnē kalpos par zināšanu kodolu, ap kuru grupēsies
citās valstīs iegūstamie dati, veidojot salīdzināmu un plašā
reģionā pielietojamu emisiju uzskaites sistēmu organiskām augsnēm.
Mēs ceram, ka LIFE REstore rezultāti kalpos par iedvesmas avotu un
svarīgu argumentu, lai arī kaimiņvalstīs veiktu šādus pētījumus, jo
LIFE REstore skaitliski pamato būtisku atšķirību starp reālo
situāciju un starptautiskām vadlīnijām.”
Jaunie SEG emisiju faktori ļauj pārrēķināt SEG emisijas nacionālajā
SEG inventarizācijas ziņojumā, kā arī SEG emisiju prognožu ziņojumā
un ar tiem saistītajos dokumentos, nodrošinot metodisko bāzi SEG
emisiju mazināšanas pasākumu ieviešanai organisko augšņu
apsaimniekošanā Latvijā.
LIFE REstore pētījumu rezultātu ietveršana nacionālajā SEG emisiju
inventarizācijā ietekmēs ne tikai emisiju aprēķinus no bijušajām un
esošajām kūdras ieguves vietām, bet tiem būs ietekme arī uz emisiju
aprēķināšanu tām lauksaimniecības un meža zemēm, kas atrodas uz
meliorētām organiskām augsnēm. Izstrādāto emisiju faktoru
ieviešanai, tos vēl būs jāpublicē zinātniskajā periodikā un
jāaizstāv nacionālās SEG emisiju inventarizācijas
starptautiskā audita laikā.
Starptautiskā klimata politika un siltumnīcefekta gāzu
emisiju uzskaite
Starptautiskās klimata politikas pamatā ir ANO Vispārējā konvencija
par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokols, kas darbojas līdz
2020.gadam, un Parīzes nolīgums, kas nosaka klimata politiku pēc
2020. gada. Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība
2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas
maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu. Saskaņā ar šo regulu,
pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020.gada tiks uzskaitītas SEG
emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks
ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas
nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas,
attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads),
ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas
konsekvences. Latvijas gadījumā mitrāju apsaimniekošanas radītās
SEG emisijas, it īpaši saistībā ar kūdras ieguvi, būtiski ietekmēs
ZIZIMM sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030.
gadā. Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu
mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas
ietvaros, bet sākot ar 2026. gadu arī mitrāju apsaimniekošanai būs
noteikta SEG emisiju robežvērtība. Valstis, kurās trūkst zināšanu
par kādu no SEG emisiju kategorijām, emisiju uzskaitei izmanto
starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori
pamatā balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem, taču
šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no
situācijas Latvijā, kā rezultātā emisijas no apsaimniekotām
organiskām augsnēm Latvijā šobrīd ir ievērojami pārvērtētas. LIFE
REstore izstrādātie SEG emisiju faktori Latvijai ļaus precīzāk un
atbilstoši reālajai situācijai uzskaitīt SEG emisijas un objektīvi
novērtēt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu
efektivitāti.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks
norāda: “LIFE REstore ir pirmais Dabas aizsardzības pārvaldes un
partneru īstenotais Eiropas Savienības vides un klimata programmas
LIFE projekts, kas dabas sektoram aktuālus jautājumus skata klimata
politikas kontekstā. LIFE REstore projekta ietvaros izstrādātie
nacionālie SEG emisiju faktori ir ļoti būtiski, jo atbilst Latvijas
ģeogrāfiskajam un vides stāvoklim un sniedz būtisku ieguvumu
valstij starptautiskās klimata politikas saistību izpildē.”
Klimatam draudzīga kūdrāju apsaimniekošana
Latvijā
LIFE REstore mērķis ir sagatavot rekomendācijas bijušo kūdras
ieguves lauku apsaimniekošanai, un projekta ietvaros veiktie SEG
emisiju mērījumi ļauj novērtēt klimata atbildīgus organisko augšņu
apsaimniekošanas veidus. Galvenie secinājumi:
- Apmežošana – īpaši priedes stādījumi – bijušajās kūdras ieguves
vietās ilgtermiņā var samazināt SEG emisijas un uzskatāma par
efektīvāko bijušo kūdras ieguves vietu apsaimniekošanas scenāriju,
raugoties no klimata aspekta;
- Ogu plantāciju ierīkošana – krūmmelleņu un, sevišķi, dzērveņu
stādījumi uzskatāmi par negaidīti efektīviem SEG emisiju
samazinošiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem. Līdz šim nebija
zinātniskas informācijas par tik ievērojamu SEG emisiju
samazinājumu no augsnes, ierīkojot dzērveņu plantācijas;
- Šie scenāriji ir ne tikai klimatam draudzīgi, bet sniedz arī
sociālus un ekonomiskus ieguvumus.
Ieva Saleniece, LIFE REstore vadītāja, Dabas aizsardzības pārvalde,
norāda: “Izpētot situāciju ar kūdras ieguves ietekmētām teritorijām
Latvijā vairāk nekā 50 tūkstošu ha platībā, noskaidrots, ka no tām
ap 18 tūkstoši ha uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem. Par tiem būs
jāpieņem lēmumi par ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas mazinātu SEG
emisijas. Klimata pārmaiņas iespējams mazināt, atveseļojot
degradētās vides, jo īpaši atjaunojot kūdrājus un mitrājus,
apmežojot, stādot dzērvenes vai krūmmellenes un tādējādi samazinot
dabai kaitīgās slodzes. LIFE REstore gūtie rezultāti ļauj arī
apgalvot, ka tajos kūdrājos, kur atlikušā kūdras slāņa biezums ir
pietiekams kūdras rūpnieciskai ieguvei, būtu ieteicams turpināt
kūdras ieguvi kūdras resursu racionālai izmantošanai.”
LIFE REstore sagatavojis degradētu kūdrāju ilgtspējīgas
apsaimniekošanas rekomendācijas, ņemot vērā vides, klimata un
ekonomiskos aspektus. Analizēti Latvijas apstākļiem piemērotie
kūdrāju rekultivācijas veidi pēc kūdras ieguves – renaturalizācija,
apmežošana, ogulāju audzēšana, aramzemes ierīkošana
lauksaimniecības kultūru audzēšanai, paludikultūru audzēšana,
ūdenskrātuvju izveide un ilggadīgo zālāju ierīkošana.
Par LIFE REstore SEG emisiju mērījumu
procesu
Projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu laikā – no 2016. gada
decembra līdz 2018. gada decembrim – notika SEG emisiju mērījumi –
ar slēgto kambaru metodi ievākti gāzu paraugi, kuros laboratoriski
noteikts nozīmīgāko SEG (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4) un
dislāpekļa oksīds (N2O)) saturs, novērtējot tā izmaiņas laika
gaitā. Kopumā 41 vietā visā Latvijas teritorijā paraugi ievākti
dažāda veida organiskajās augsnēs, kas atšķiras ar zemes
izmantošanas veidu: esošās kūdras ieguves vietās, bijušajās kūdras
ieguves vietās, kas nav apaugušas ar veģetāciju, bijušajās kūdras
ieguves vietās, kas ir apaugušas ar zālaugu un sīkkrūmu veģetāciju,
aramzemē (labība, dārzeņi), ilggadīgos zālājos, skujkoku un lapkoku
audzēs, ogulāju plantācijās, ar niedrēm apaugušās teritorijās, kā
arī saimnieciskās darbības maz ietekmētos augstajos un pārejas
purvos. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju mērījumus veica Igaunijas
uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas
Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015.
gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas
aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti",
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras
asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides
aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Vairāk
informācijas: restore.daba.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Anda Zālmane
Dabas aizsardzības pārvalde
Projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 26539348, anda.zalmane@daba.gov.lv