Kūdra

Kūdra ir organogēns nogulumiezis, kura sausne satur ne vairāk par 50% minerālvielu un kurš ir veidojies paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos, sadaloties augu biomasai. Kūdras dabiskais mitrums ir 86-96%. Kūdras daudzums, kas uzkrājas purvā, ir atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to sadalīšanās apstākļiem. Kūdras slāņa pieaugumu vērtē no 0,6 līdz 4 mm gadā, vidēji - 2 mm gadā. Lielāks šis pieaugums parasti ir augstajos purvos. Sevišķi liels kūdras slāņa pieaugums - 4 mm gadā ir novērots lielākajā Latvijas purvā - Teiču purvā.

Gaišā kūdra - augstā tipa jeb sūnu kūdra sastāv galvenokārt no dažāda veida sfagniem, spilvēm, šeihcērijām, koku gabaliņiem. Vāji sadalījusies, skāba. Dabisks, neitrāls augu substrāts ar labu porainību un ūdens uzsūktspēju. Tāpat var izmatot kā siltumizolācijas materiālu, floristikā, audumu ražošanā, kā piesārņojuma absorbētāju.
Tumšā kūdra - zemā tipa jeb zāļu kūdra sastāv no dažāda veida lakstaugiem, niedrēm, kosām u.c. Labi sadalījusies. Piemērota kurināšanai, arī substrātiem, humusvielu ekstraktiem, kosmētikai, aktivētās ogles ražošanā. Attēlā labi redzams, kura ir tumšā un kura gaišā kūdra.