Peat

Purvi

  purvs_spilva.jpeg (123,81 KB)

Kopsavilkums 

  • Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas 
  • Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas
  • Atradnēs uzkrājušies 1,7 miljardi t kūdras
  • Gadā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2mm gadā)
  • 10 gadu griezumā vidēji gadā tiek iegūts 1,17 miljoni t kūdras (kūdras pieaugums ik gadu: 0,65 miljoni tonnas) 

Izklāsts

Viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām ir purvi. Latvijā par purvu sauc purvainu vietu, ja tajā kūdras slānis nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 cm biezs. Aizsargjoslu likumā purvs ir definēts kā ekosistēma uz kūdras augsnes, kurās koku augums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par 5 m. Purviem Latvijā nedraudz iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi. 
Kūdras veidošanās galvenokārt norisinās purvos. Purvs ir pārmērīgi slapja vieta kur augsnes cilmiezi sedz kūdras kārta, kuras biezums nenosusinātā stāvoklī ir lielāks par 30 cm. Purvi galvenokārt veidojas aizaugot ūdenstilpēm (ezeriem, vecupēm, dīķiem u.c.) vai pārpurvojoties sauszemei. Izšķir trīs galvenos purvu tipus: zemais (zāļu), augstais (sūnu), kā arī pārejas tipa. Kūdras iedalījums ir attiecīgi balstīts uz kūdras veidošanās apstākļiem. 
Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980.gads!) datiem kūdras atradnes ir 9,9% no Latvijas teritorijas. Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradnes. Pēc purvu (kūdras atradņu) digitalizācijas jau minēti 970 000 ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas (Latvijas Universitātes un VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” īstenotais ERAF projekts „Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē” (Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/037)). 
Lielākie pēc platības ir augstā tipa purvi, kas atrodas Austrumlatvijas zemienē, Piejūras zemienē, Viduslatvijas zemienē un Ziemeļvidzemes zemienē. No kopējās platības 49,3% aizņem zemā tipa purvi, 41,7% - augstā tipa, bet 9% - pārejas. 
Dažādos aprēķinos un aplēsēs, galvenokārt, izmanto Kūdras fonda informāciju, ka Latvijā 10 % teritorijas aizņem purvi. Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt 11,3 miljardi m3, jeb 1,7 miljardi t.

purvu_karte.jpg (235,30 KB)

Derīgo izrakteņu, t.sk. kūdras, atradņu karte pieejama  LVĢMC tīmekļa vietnē (jāizvēlas derīgā izrakteņa veids kūdra) Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā). Pēdējos gados veiktie LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot pat 3-4 mm, vidēji - 2 mm.
Kūdras ieguve notiek 4 % no purvu kopējās platības. Neskartā stāvoklī atrodas 69,7% purvu platību, 23,4% ir nosusinātas, 1,8% kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2% ierīkotas ūdenskrātuves ( LVĢMC informācija). 
Lai purva apsaimniekošana būtu maksimāli efektīva, ir lietderīgi ieguvi atradnē pabeigt pilnībā, iegūstot visus kūdras slāņus - gan mazsadalījušos augstā tipa kūdru ("gaišā kūdra"), gan labi sadalījušos zemā purva tipa kūdru (“tumšā kūdra”). Jo ātrāk ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves vieta rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju laiks.  Pilnībā izstrādātas kūdras purva teritorijas tiek rekultivētas. Pareizi rekultivējot kūdras ieguves vietas, iespējams būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē pieejams apraksts un  ģeotelpiskā informācija par projekta LIFE REstore analizētajiem un apsekotajiem purviem. 

Latvijas Kūdras asociācija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir noslēgusi līgumu Nr.SKV[1]TL-2022/26 par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā pasākuma “Starptautiskā konkurētspējas veicināšana” programmas atbalstu.