Pabeigtie projekti
Priekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos
Noslēdzies LVAF finansēts projekts “Priekšlikumu izstrāde īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai
degradētos kūdrājos” (Nr. 1-08/55/2022), ko īstenoja Latvijas
Kūdras asociācija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi. Projektā
piedalījās arī LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes
eksperti.
Projekta mērķi: noteikt degradētu purvu
teritorijas, kurās norit renturalizācija vai ar samērīgiem
ieguldījumiem ir iespējama renaturalizācija; noteikt purvu
teritorijas, kas iekļaujamas īpaši aizsargājamās dabas
teritorijā.
Projekta īstenošanas laiks no 2022. gada 01. oktobra līdz 2024.
gada 12. janvārim.
Projektā paveikts: apsekota 31 teritorija
(degradēti kūdrāji). Teritoriju apsekošana notika no 2023. gada
maija līdz oktobrim. Teritorijas apsekotas ar maršrutu
metodi, apsekojuma maršrutus izvēloties tā, lai tiktu aptvertas
purva vai kūdrāja raksturīgākās un atšķirīgākās daļas. Netika
vērtēti meži, kas atrodas purviem vai kūdrājiem pieguļošajās
platībās. Apsekojuma laikā novērtēta raksturojošā veģetācija,
veikta fotofiksācija un teritorijas attālā izpēte ar dronu. Purvi
tika vērtēti no renaturalizācijas aspekta, netika veikta sugu
inventarizācija un ornitoloģiskā izpēte.
Uzrakstīts pārskats par projekta rezultātiem, raksturots katrs
apsekotais kūdrājs, pievienoti attēli, t.sk. no drona, doti
ieteikumi kūdrāja aizsardzībai vai tālākai izmantošanai. Sagatavots
apsekoto teritoriju kartogrāfiskais materiāls: aizsardzībai
ieteiktās vai apsekotās teritorijas robeža, konstatētie biotopi,
zemes kadastra informācija. Projekta rezultāti nodoti LVAFA, VARAM
DAD, DAP.
Pārskats par projekta rezultātiem pieejams ŠEIT .
Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2024. gada februārī sekcijā “Purvu attīstības dinamikas izmaiņas dabas apstākļu un cilvēka darbības ietekmē” tika nolasīti trīs ziņojumi par projekta rezultātiem:
Degradēto purvu pārmaiņu situācijas izpēte no drona skatpunktiem (A.Markots)
Konferences ieraksts pieejams ŠEIT .
- Projekts LIFE REstore noslēdzies ar vērtīgiem rezultātiem
Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14
CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31.
augustam īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību
"Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava"
un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas
un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu
atbalstu. Projekta tīmekļa vietne: http://restore.daba.gov.lv/public/
Viens no projekta secinājumiem - reālās
siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā – mazākas nekā līdz
šim uzskatīts.
Projekta LIFE REstore
ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu
rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem
kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm
mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos
izmantotie starptautiski noteiktie emisiju
faktori. Skatīt informāciju sadaļā
SEG emisijas
.
Daudz noderīgas informācijas atradīsiet projekta ietvaros izdotajā
grāmatā "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana", kurā apkopota
informācija par kūdrāju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves un
Latvijas apstākļiem piemērotiem rekultivācijas veidiem, kūdrāju
ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās mazināšanas iespējām un klimata
politikas tiesisko regulējumu, kā arī kūdrāju sniegtos ekosistēmu
pakalpojumiem un to ekonomisko vērtību. Grāmatā apkopota
informācija par visām projekta aktivitātēm, pētījumiem, mērījumiem
un rezultātiem. LIFE REstore grāmata pieejama latviešu un angļu
valodā, drukātā un elektroniskā formātā. Vairāk informācijas:
https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/117/
.
PROJEKTA MĒRĶIS
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu atbildīgai degradēto
purvu teritoriju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai
Latvijā
PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI
- Degradēto kūdrāju SEG emisijas mērīšanas metodes aprobēšana, kas balstīta uz lauka pētījumiem un ir saskaņā ar ANO starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu (IPCC) pamatnostādnēm par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
- Veikt Latvijas degradēto kūdrāju inventarizāciju, izstrādāt datubāzi, un nodrošināt sabiedrības piekļuvi datu izmantošanai.
- Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ekoloģiski atjaunojamo aspektu līdzsvaru, ieguvumus ekonomiskajai izaugsmei un SEG emisiju samazinājumu.
- Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot stratēģisku pamatu degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un integrēšanai Nacionālajā Kūdras ieguves stratēģijā.
PLĀNOTIE REZULTĀTI
- Apzināta pašreizējā situācija, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlēto demonstrējumu teritorijas (tostarp ūdens līmeņa svārstību novērojumi) un iespējamie apsaimniekošanas risinājumi.
- Izstrādāts Laugas purva apsaimniekošanas plāns.
- Izveidota ĢIS datu bāze, aptauja un identificētas degradēto kūdrāju platības.
- Aprobēta SEG uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām pārvaldāmajos mitrājos, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) mitrāju vadlīnijām.
- Izstrādāti kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
- Novērtēts visu degradēto kūdrāju dabas kapitāls.
- Izstrādāts zemes ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas atbalsta modelis optimālai degradēto kūdrāju atkalizmantošanai.
- Īstenoti degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas scenāriji izvēlētajās demonstrējumu teritorijās.
- Sagatavots degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu ietekmes novērtējums.
- Ekonomiskie un vides kritēriji ir sakārtoti prioritārā secībā, balstoties uz bijušo kūdras ieguves lauku izpēti degradētajās teritorijās.
- Izstrādātas rekomendācijas finanšu un citu valsts un pašvaldību instrumentu piemērošanai ilgtspējīgas degradētu kūdrāju izmantošanas scenārijiem klimata pārmaiņu mazināšanai.
- Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi publiskā un privātā sektora iesaistei (semināri, publikācijas, dokumentālā filma utt.).
- Oglekļa tirgus pieeju novērtējums.
- Veikto pasākumu rezultātā plānotas oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226, 54 tonnām gadā.
- Plānota oglekļa sekvestrācija (oglekļa dioksīda piesaistīšana) - 838.34 tonnas gadā.
Projekta kopējais budžets ir 1 828 318 EUR, no kuriem 1 096 990 EUR ir LIFE programmas līdzfinansējums, 554 288 EUR ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējums, bet 177 040 EUR ir partneru līdzfinansējums.
