Kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā jeb cik ilgi vēl audzētājiem Latvijā un Eiropā būs pieejama kūdra?
20 / 08 / 2021
18.augustā notika Latvijas Kūdras asociācijas organizēts seminārs - diskusija par kūdras nozarei un dārzkopjiem aktuālo jautājumu – ES Zaļo kursu un tā ietvarā pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt šīs nozares. Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka bez kūdras izmantošanas stādu un pārtikas audzēšana ir apdraudēta un novedīs daudzas audzētavas pie bankrotiem, bet meža audzēšana ir neiespējama.
Diskusijā piedalījās vairāk kā 40 dalībnieku - kūdras nozares pārstāvji, zinātnieki no universitātēm (LLU, LU, RTU), lauksaimniecības organizāciju pārstāvji.
Diskusijas sākumā Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere iepazīstināja ar situāciju kūdras nozarē Latvijā un citās ES valstīs, kurās iegūst kūdru, kā arī ar izaicinājumiem, ko rada Eiropas Zaļā kursa ietvarā diskusijai nodotais normatīvo aktu kopums “Fit for 55”. No šo normatīvo aktu kopuma uz lauksaimniecības un kūdras un kūdras nozarēm vistiešāk attiecas pārstrādātā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula (ZIZIMM), kas nosaka, ka līdz 2030. gadam Latvijai jāpanāk 644 tūkst. t CO 2 ekv. samazinājums. Tāpat bažas rada tikko sabiedriskajai apspriešanai nodotā t.s. Taksonomijas regula, kurā uzstājīgi ieteikts neizmantot kūdru un kūdras produktus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Taksonomija ir ES mēroga klasifikācijas sistēma, saskaņā ar kuru ieguldītāji un uzņēmumi var novērtēt, vai saimnieciskās darbības ir ilgtspējīgas. Šī klasifikācija bankām sniegs norādes, kuras nozares ir atbalstāmas. Kūdra un kūdras produktu iekļaušana neatbalstāmo resursu sarakstā nozīmē apgrūtinājumu un sadārdzinājumu finanšu saņemšanā no kredītiestādēm.
Diemžēl, ES un starptautiski statistikā kūdra un kūdras produkti tiek uzskaitīti kopā, zem viena koda kā energoresurss, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķinos tiek uzskatīts, ka ieguves brīdī notiek tūlītēja oksidācija, kūdra uzreiz emitē visu tajā esošo CO 2. Patiesībā kūdras produkti dzīvo ilgi un tūlītēja CO 2 izdalīšanās nenotiek. Būtu jāpārskata IPCC vadllīnijās noteiktā uzskaites metodika. Nav izpratnes par dārzkopības kūdras atšķirību no enerģētiskās kūdras un par valstu savstarpējo atšķirību. Dārzkopības kūdra pēc izmantošanas augu audzēšanā atgriežas dabā kā augsnes ielabotājs vai mežā ar koku ietvarstādiem, līdz ar to tiek veicināta CO 2 piesaiste.
Diskusijas gaitā stādu audzētāji un augļkopji norādīja, ka kūdru nevar aizstāt ar citu substrātu , līdz šim alternatīva kūdrai nav atrasta. Augsne nenodrošina augam nepieciešamos apstākļus, tajā ir slimību ierosinātāji, tā sakrītas un ir smaga, līdz ar to eksports kļūst neiespējams gan loģistikas, gan fitosanitāro prasību dēļ. Citiem substrātiem, piemēram, akmens vatei, kokosšķiedrai, “ekoloģiskā pēda” ir vēl lielāka nekā kūdrai, jo to ražošanai un transportēšanai lielos attālumos tiek patērēts liels resursu apjoms. Ja kūdras izmantošana tiek aizliegta, liela daļa stādaudzētavu un dārzeņu audzētāju nevarēs pastāvēt.
Meža nozares pārstāvji – meža īpašnieki un meža stādu audzētāji – norādīja, ka meža stādus, ņemot vērā to audzēšanas tehnoloģiju un stādu prasības, bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Kūdra kopā ar stādiem atgriežas mežā vai to iestrādā kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai. ES plānu iestādīt trīs miljardus koku nevar īstenot bez kūdras izmantošanas. Kūdra nepieciešama arī pilsētu apzaļumošanai.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jāveicina politiķu un atbildīgo ierēdņu dažādās ministrijās izpratne par kūdras izmantošanu Latvijā, atšķirību no citām valstīm, kur kūdru izmanto enerģētikā, tās nozīmi tautsaimniecībā. Atbildīgajām amatpersonām, kas piedalās Eiropas Komisijas darba grupās ir jāizprot un jāskaidro situācija Latvijā. Nedrīkst pieļaut, ka dienvidu valstu pārstāvji, kas nav redzējuši mūsu purvus, ar savu aktivitāti darbojas kūdras izmantošanas noliegšanā.
Tāpat ir jāskaidro sabiedrībai, cik katram no mums izmaksās ES Zaļais kurss un “Fit for 55”.
Diskusijas dalībnieki vienojās par trīs nozaru – lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares kopīgu darbu un turpmākajām rīcībām – tikšanos ar atbildīgajiem ierēdņiem un politiķiem, sabiedrības uzrunāšanu.
Diskusiju atspoguļoja arī Latvijas Radio, reportāža Kūdras ražotāji bažījas par dažādu Eiropas zaļo mērķu ietekmi uz nozari" pieejama šeit.