Pētījums: kūdras substrātam līdz septiņām reizēm mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā citiem substrātiem
02 / 11 / 2022
Latvijā veikta pētījuma par substrātu dzīves cikla analīzi rezultāti publicēti ietekmīgā vides zinātņu žurnālā "Journal of Cleaner Production".
Latvijas Avīze (Latvijas Bizness) 2022. gada 1. novembrī
publicējusi interesantu rakstu "Dārzkopības kūdru ilgtspējīgi
aizstāt nevar", autors Ilmārs Randers.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku veiktajā pētījumā
"Kūdras ražošana dārzkopībai Latvijas kontekstā: ilgtspējas
novērtējums, izmantojot "Life Cycle Analysis modelēšanu""
noskaidrots, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā esot līdz
pat septiņām reizēm mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā Eiropas
Savienībā biežāk izmantotajām dārzkopības substrātu
alternatīvām.
Pētījuma zinātniskā publikācija oktobrī publicēta vienā no
ietekmīgākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulē vides zinātnēs
"Journal of Cleaner Production". Pētījums veikts, balstoties uz
kūdras substrāta dzīves cikla analīzi vienā no Latvijas lielākajiem
kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem "Laflora".
Šobrīd līdz pat 86% no ES izmantotajiem pārtikas, koku stādu un
dekoratīvo augu audzēšanas substrātiem izmanto tieši augsnes
bagātinātājus no kūdras. No šī apjoma apmēram trešdaļu veido
Latvijā iegūtā kūdra. Lai arī jau ilgstoši notiek alternatīvu
meklēšana kūdras substrātu aizstāšanai, ar to diez cik labi nav
veicies.
RTU pētījumā izvērtēta dārzkopības kūdras substrāta un biežāk
izmantoto alternatīvu – kokosšķiedras un minerālvates substrātu –
ietekme uz cilvēka veselību, klimata pārmaiņām, resursiem un
ekosistēmas kvalitāti. Lielākā kopējā vides ietekme esot
kokosšķiedras substrātam ar 48,51 mPt (milliEcoPoints –
starptautiski izmantots ekoloģisks rādītājs), kam seko minerālvates
substrāts ar 10,6 mPt. Kūdras substrāta rādītājs esot tikai 6,79
mPt, un tas nozīmē, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir
pat septiņas reizes mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā
kokosšķiedras substrātam un pusotru reizi mazāka nekā minerālvates
substrātam.
Izrādījies, ka kūdrai ir labākie rādītāji arī substrātu radīto SEG
emisiju salīdzinājumā jeb ietekmē uz globālo sasilšanu:
kokosšķiedras substrāta radītās emisijas uz 1 m3 substrāta sasniedz
47 kg CO2 ekvivalenta, minerālvates emisijas ir 32,1 kg CO2 ekv.,
bet kūdras substrāta emisijas – 20,2 kg CO2 ekv.
"Pētījums ļauj pamatot dārzkopības kūdras ieguves uzņēmumu
ilgtspēju un vēlreiz apstiprina to, ka kūdra ir daļa no Eiropas
Zaļā kursa, palīdzot sasniegt klimata neitralitātes mērķus. Kūdras
substrātam nav piemērotu aizstājēju dārzkopībā. Pieņemot politiskus
lēmumus Eiropā un tepat Latvijā, svarīgi ir balstīties zinātniskos
pētījumos," izteicies "Lafloras" vadītājs Uldis Ameriks.