Latvijas kūdras purvus gaida pamatīga izvērtēšana

13 / 01 / 2017

Latvijas kūdras purvus nākotnē gaida pārskatīšana no bioloģiskās daudzveidības un resursu aspekta, ekspertiem kartējot visas purvu platības, kas nozīmē perspektīvo krājumu apzināšanu, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā atzina nozares eksperti.

LETA
Viņi arī norādīja, ka jau šogad taps kūdra s stratēģija, kas iezīmēs tālāko darbības virzienu kūdra s nozarē, tuvākajos gados tiks pabeigta arī biotopu kartēšana un projekti, kuru rezultātā tiks iegūti dati par degradētajām purvu platībām un rekultivācijas ieteikumiem, kas ļaus sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības prasības, kā arī uzņēmējiem plānot investīcijas.
Kā norādīja Latvijas Kūdra s asociācijas (LKA) padomes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, kūdra s izstrādātāji nekādā gadījumā nepretendē uz tām platībām, kur noteikti jebkādi dabas liegumi, bet jautājums ir par degradētajām platībām un to racionālu un efektīvu izmantošu.
"Tajās kādreiz, padomju laikos, veikta daļēja nosusināšana, iesākta kūdra s ieguve, bet tad, pārmaiņu laikos, darbi apstājās. Patlaban Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesaistījusies šo platību apzināšanā, lai tālāk varētu izvērtēt, kā tās labāk izmantot - vai tā būtu kūdra s izstrāde vai atgriešana dabai," sacīja uzņēmējs.
Viņš norādīja, ka šīs degradētās platības sākotnēji šķiet kā apgrūtinājums vai problēma, bet būtībā tā ir iespēja risināt vairākas Latvijai svarīgas problēmas saistībā ar CO2 izmešu jautājumu, kā arī ekonomikas attīstību, nodarbinātību un depopulāciju.
"Klimata aspektā runa ir par "ceļa karti" 2050. gadam - kad Latvijai par 80% jāsamazina izmeši salīdzinājumā ar 1990.gadu. Šīs platības izstrādājot un pēc tam atjaunojot purvu, apmežojot, vai savādākā veidā rekultivējot, varam jūtami uzlabot Latvijas SEG emisiju bilanci, turklāt veicinot nodarbinātību. Jā, īstermiņā mēs varbūt to bilanci pasliktinātu, bet ilgtermiņā noteikti uzlabotu. Tā ka viss jāskata kopsakarībā, un šo platību izvērtēšanas procedūrā tiek vērtēti gan vides, gan sociālekonomiskie apstākļi, dabas ainava, ietekme uz klimatu utt. Tā ir saimnieciska domāšana ilgtermiņā," norādīja Ameriks.
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta LIFE REstore vadītājs Kaspars Pabērzs informēja, ka sākts Eiropas Savienības finansētais LIFE REstore projekts, kura mērķis ir apzināt kūdra s purvu pašreizējo situāciju.
"Jau tuvojamies finišam - gada vidū pabeigsim Latvijas degradēto kūdrāju kartogrāfiskā materiāla inventarizāciju. Patlaban eksperti analizē 237 objektus ar kopējo platību apmēram 50 000 hektāri. Tas ietver arī pašreizējās aktīvās kūdra s licenšu platības 26 000 hektāros, līdz ar to paliek apmēram 24000 hektāri degradētu teritoriju, kur saimnieciskā darbība netiek veikta, kas padomju laikos tikušas sagatavotas izstrādei. Atkarībā no degradācijas pakāpes šādu teritoriju, iespējams, var izmantot dzērveņu, melleņu audzēšanai, varbūt arī apmežošanai, vai arī niedru, sfagnu audzēšanai. Kopumā varēsim ieteikt vairāk nekā desmit rekultivācijas veidu, ko šādās teritorijās var darīt. Nozarei tā būs skaitliska skaidrība par to, kā katra noteikta rīcība ietekmē konkrēto vietu,." sacīja Pabērzs.
Arī SIA Compaqpeat ražošanas vadītājs Valdis Polmanis norādīja, ka projekts nozarē tiek vērtēts ļoti pozitīvi un asociācija aktīvi tajā iesaistījusies .
"Mēs ļoti labi saprotam, ka nekas nav sliktāks par pusizstrādātu atradni, mums ir jāmeklē labākie rekultivācijas veidi un iespējas. Nozare gaida arī kūdra s nozares stratēģiju, jo tad varēsim beidzot runāt par prognozējamu nozares nākotni nākamajos 20-30 gados. Tātad būs skaidrība gan uzņēmējiem, gan varēs prognozēt sociālās iemaksas budžetā no darba algām un plānot investīcijas un galaproduktu veidošanu. Latvija attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm visvairāk rada pievienoto vērtību kūdra i , jo ir Baltijas lielākais substrāta ražotājs," sacīja uzņēmējs.
LKA valdes locekle Ingrīda Krīgere akcentēja, ka kūdra ir stratēģiski nozīmīgs dabas resurss Latvijas attīstībai, līdz ar to uzņēmēji kopā ar zinātniekiem un atbildīgajām ministrijām galveno vērību patlaban velta nozares uzņēmējdarbībai svarīgo nosacījumu izvērtēšanai un sakārtošanai.
"Protams, mūsu interesēs ir nesamazināt pašreizējās platības, kurās notiek kūdra s izstrāde, kā arī ir ļoti svarīgi, lai būtu prognozējamība un skaidrība, ko nākotnē varam sagaidīt un kur investēt. Bet lai to zinātu, nepieciešams veikt izpēti un saprast, kas notiek ar CO2 emisijām, cik īsti mums ir purvu, kādā stāvoklī tie ir - nepieciešams veikt kārtīgu inventarizāciju dabā. Un šeit jāpiemin arī otrs projekts, kas ir cieši saistīts ar šo inventarizāciju, proti, ES nozīmes biotopu kartēšana, kas Latvijā līdz šim vispār nav veikta. Šis projekts palīdzēs noskaidrot, cik un kādi biotopi mums ir, cik no tiem ir jāsargā un cik lielas platības tiek atvēlētas tautsaimniecībai," norādīja Krīgere.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Irisa Mukāne sacīja, ka biotopu kartēšanu plānots noslēgt līdz 2019.gada beigām. Latvija tiks sadalīta 495 kvadrātos un katrā no tiem izstrādātas biotopu kartes. Šogad plānots apsekot Ķemeru nacionālo parku, Gaujas nacionālo parku un Lubānas mitrāju.
"Tā būs biotopu kartēšana, kura tiek balstīta uz vienotu metodiku, visas izmaksas tiek segtas no ES Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta. Īpašniekiem būs tikai ieguvumi, jo nebūs jāmaksā ne par ekspertu piesaisti, ne par darbu, bet pretī tiks saņemta dokumentācija - precīzs kartējums. Akcentējam īpašniekiem, ka nevienam nekas netiks atņemts. Apzināsim visu, kas mums ir ar biotopiem, lai pēc tam var pieņemt lēmumu, ko ar tiem darīt," norādīja Mukāne.
Savukārt jautāti, kas notiks, ja īpašnieks pēc kartēšanas uzzinās, ka viņam pieder prioritārs biotops, kurā nedrīkst saimniekot, vai arī kūdra s ieguvējam tiek pateikts, ka purvā ir īpaša ķirzaka, kuras dēļ darbi jāaptur, eksperti atzina, ka šajos gadījumos darbojas valsts kompensāciju sistēma.
"Uzņēmējam tieši būs skaidrība, kāda atļautā darbība konkrētajā platībā ir iespējama, tagad būs iespēja apskatīties datu bāzē, vai tur drīkst vai nedrīkst ko darīt, norādīja VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Kā ziņots, purvi aizņem 11% no Latvijas teritorijas, savukārt atradnēs uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu dažādu tipu kūdra s . 2015.gadā iegūti 1,2 miljoni tonnu kūdra s , kas ir 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdra s ES. 2015.gadā eksportēts 1,3 miljoni tonnu kūdra s par 130 miljoniem eiro uz 104 valstīm. Nozarē nodarbināti 2038 darbinieki, sezonas laikā ap 3000 darbinieki, 2015.gadā industrija valsts budžetā nodokļus iemaksāja 19,5 miljonus eiro.