Latvija panākusi būtiski izdevīgākus nosacījumus sarunās par emisiju samazināšanu līdz 2030.gadam

22 / 07 / 2016

• Dalīties
• Twitter
• Facebook
• Draugiem
• Pinterest
• Tumblr

Pēc vairāk nekā gadu ilgušajām intensīvajām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK), Latvijas mērķis siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai ir nevis sākotnēji plānotais 10%, bet gan tikai 6% samazinājums, salīdzinot ar 2005.gadu.
Latvijai pašlaik piedāvātais mērķis ir trešais zemākais starp visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), komentējot sasniegto, atzīst gandarījumu, ka intensīvās sarunās Latvijas interešu aizstāvībai visos līmeņos ir sasniegts rezultāts.
"Redzam, ka EK ir ņēmusi vērā Latvijas paustos argumentus un situācijas skaidrojumu. EK priekšlikums, protams, vēl detalizēti jāvērtē. Kad iekšējā vērtēšana būs pabeigta, par to diskutēsim arī Ministru kabinetā," akcentēja ministrs.
Lai sagatavotu niansētu Latvijas nostājas projektu, pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi tikko publicētā priekšlikuma detalizētu vērtēšanu. Septembrī sāksies darbs pie EK priekšlikuma izskatīšanas ES Padomē. Tā laikā dalībvalstis centīsies pilnveidot EK priekšlikumu tā, lai tas būtu pieņemams vairumam no ES dalībvalstu. Pēc vienošanās panākšanas starp valstu pārstāvjiem ES Padomē ar ES Parlamentu tiks sāktas sarunas par EK priekšlikuma galīgo redakciju.
VARAM šobrīd gatavo ziņojumu, kurā, balstoties uz jūnijā notikušo plašo starpnozaru diskusiju, būs apkopoti dažādu nozaru - enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības - pasākumi emisiju samazināšanai. Tas ļaus spriest par potenciālajiem risinājumiem mērķa sasniegšanai.
Jau ziņots, ka EK 2016.gada 20.jūlijā publicēja tiesību akta priekšlikumu par ES kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa pārdali starp dalībvalstīm un pieejamajām elastībām mērķa sasniegšanai.
Priekšlikums balstīts uz 2014.gada oktobrī apstiprinātajiem Eiropadomes secinājumiem, kas noteica ES kopējā mērķa lielumu un pamatnosacījumus tā pārdalei un mehānismus tā izpildes nodrošināšanai. Eiropadomes secinājumi noteica, ka dalībvalstu individuālais mērķis nevar būt mazāks par 0% un nevar pārsniegt 40%.
LETA