Peat

No Latvijas purviem Ķīnas dārzos

02 / 02 / 2017

Latvijā ražoto kūdru izmanto visā pasaulē

LETA
Kūdras substrāta ražotāja SIA Laflora apgrozījums pieaug, taču mainīgā nodokļu vide un nenoteiktība par nozares nākotnes perspektīvām bremzē straujāku attīstību ne tikai vietējiem ražotājiem, bet arī ārvalstu investoriem.
Apgrozījums audzis
SIA Laflora ir Latvijas-Vācijas uzņēmums, taču Latvijas akcionāriem tajā pieder 51%. «Līdz ar to patlaban no lielajiem nozares uzņēmumiem esam palikuši vienīgie, kurā Latvijas kapitāls ir dominējošais,» stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. SIA Laflora patlaban apsaimnieko 1962 ha kūdras platības. Aizvadītajā gadā uzņēmums ir ieguvis 399 tūkst. m3 kūdras, un tā apgrozījums sasniedzis 14,3 milj. eiro, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, ierindojot Laflora lielāko kompāniju trijniekā.
Uzņēmums veic pilnu ražošanas ciklu - gan sagatavo, gan apsaimnieko ieguves platības, iegūstot kūdru, pēc tam to apstrādā, ražojot kūdras substrātu. Šobrīd vien ap 10% no kopējiem uzņēmuma pārdošanas apjomiem tiek realizēti Latvijā, pārējais ārvalstīs, eksportējot gan kūdru, gan kūdras substrātus. Lielākais eksporta tirgus ir ES, taču pēdējā laikā pieaugusi arī Ķīnas un Korejas nozīme. Uzņēmuma vadītājs novērojis, ka, attīstoties dārzkopības nozarei, pieprasījums Latvijā palielinās, kūdras patēriņam vietējā tirgū sasniedzot ap 40 tūkst. m3.
U. Ameriks gan atzīst, ka bez ārvalstu investoru līdzdalības būtu grūti iztikt, ņemot vērā, ka kūdras pārstrādes biznesam nepieciešami lieli kapitālieguldījumi gan ieguves vietās, gan pārstrādē – investīcijas jaunajās tehnoloģijās, substrātu klāsta pilnveidē, lai spētu tikt līdzi arī dārzkopības sektora pieaugošajām prasībām un attīstībai.
Viņš min piemēru - lai sagatavotu vienu hektāru kūdras ieguves vietas, jāveic investīcijas 5-7 tūkst. eiro apmērā, turklāt produkciju šajā vietā iegūs tikai pēc pieciem gadiem. «Tādēļ nav brīnums, ka Latvijas kūdras nozarē pamatā darbojas ārzemju kompānijas, un būtībā tieši ārvalstu investori ir tie, kas pārmaiņu laikos kūdras nozari izglāba un ienāca ar savām tehnoloģijām, finansēm, zināšanām un arī tirgiem,» uzsver U.Ameriks.
Viņš gan atzīst, ka nozares attīstību Latvijā bremzē neskaidrā nodokļu vide, ņemot vērā, ka visi ražotāji vēlas plānot investīcijas. «Mūsu nozare nav tā, kura prasa subsīdijas, – strādājam pēc klasiskajiem tirgus principiem, vadoties pēc pieprasījuma un piedāvājuma, pretēji citām nozarēm, kurās pastāv dažādi tirgus izkropļojumi vai īpašs atbalsts. Mūs lielākoties satrauc resursu pieejamība, un, ņemot vērā to, ka kūdra ir dabas resurss, mums jāatrod kompromiss starp vides aizsardzību un ražošanu. Tas šobrīd ir Latvijas kūdras asociācijas uzdevums - atrast nozares ilgtspējas ceļu,» norāda uzņēmuma vadītājs.
Šobrīd tiek veidota Kūdras stratēģija, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāizstrādā līdz 1. jūnijam. Par nozares attīstību ir jārunā, jo kūdras eksporta kopējais apjoms patlaban ir 130 milj. eiro, kas nav mazs, viņš uzsver.
Regulāras investīcijas
SIA Laflora regulāri paplašina ražošanas bāzi, nupat iegādāta jauna fasēšanas iekārta, tāpat pirms neilga laika rekonstruēts arī substrātu cehs, nomainot programmatūru un pievienojot papildu dozatorus. Kūdras produktu un substrātu ražošana notiek visu gadu, taču vasara ir aktīvās sezonas laiks, kad tiek sagatavoti kūdras lauki un iegūta kūdra, līdz ar to šajā laikā uzņēmums pieņem darbā vēl aptuveni 100 sezonas strādnieku. Gada sākumā vērojams pieprasījuma pieaugums substrātam, jo dārzniecībās sākas sēšanas un piķēšanas laiks, līdz ar to laika periodā no februāra līdz maijam uzņēmumam ir saspringtākais darba periods. Tāpat U. Ameriks uzsver, ka ir pasaules valstis, kurās ziema ir citā laikā nekā šeit, tāpat vairākās eksportvalstīs vispār nav ziemas, līdz ar to pieprasījums pēc produkcijas ir visu gadu.
Uzņēmums tirgo produkciju, ko var lietot gan profesionāli dārznieki, gan amatieri. Latvijas tirgus vajadzībām izstrādātas 10 kūdras substrātu receptūras, kas paredzētas konkrētu kultūru audzēšanai.

Nav skaidrības par nākotni

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere:
Mūsu valsts ir bagāta ar purviem, purvi aizņem aptuveni 10% no Latvijas valsts teritorijas (645,1 tūkst. ha), taču kūdras izstrāde notiek tikai 4% no kopējās purvu platības. Pašlaik atradnēs ir uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras, un Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Kūdras ieguves nozarē vērojama stabilitāte, sektors, tāpat ka lauksaimniecība, ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem un nokrišņu daudzuma, bet, atšķirībā no lauksaimniecības, kūdras nozare netiek subsidēta. Tai nav samazināts akcīzes nodoklis degvielai, kuru lieto tehnikai purvos, nav piemērots sezonas darbinieka statuss un attiecīgie nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un darbojas pēc veselīga tirgus principiem. Atkarībā no nokrišņu daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā mainās arī kūdras ieguves apjomi. Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz - aktivētās ogles ražošanai un citām vajadzībām. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē, un tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, koku stādus, to izmanto apzaļumošanai. Latvijā saražo aptuveni trešo daļu no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Tiesa gan, pašlaik nozarei nav skaidrības par nākotni un iespēju attīstīties, nav stabilas biznesa un investīciju vides. Bieži mainās nodokļi un normatīvie akti, kuri regulē nozari. Latvijā nozarei nav izstrādātas pamatnostādnes. Tāpat kūdrai nav noteiktas lomas Latvijas tautsaimniecībā, nav noteiktas platības, kurās nākotnē nozare varēs strādāt. Šobrīd tiek apzinātas degradētās purvu platības, kurās savulaik ir izveidotas nosusināšanas sistēmas un padomju laikā notikusi ieguve. Mēs ceram, ka, apkopojot šos rezultātus, būs iespēja prognozēt nākotnes iespējas un nozarei izdosies turpmāk saglabāt ieguves laukumu vismaz esošā apjomā. LKA ir aktīvi iesaistījusies Kūdras pamatnostādņu sagatavošanā. Pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, ceram, ka būs vieglāk sakārtot nozares regulējumu. Veidojot kūdras stratēģiju, jāņem vērā visi aspekti - sociālie, ekonomiskie, vides. Nozarei jādarbojas kopā ar zinātniekiem, vides organizācijām, lai atrastu optimālo risinājumu dabas un tautsaimniecības interešu sabalansēšanā.

«Mūsu nozare nav tā, kura prasa subsīdijas, - strādājam pēc klasiskajiem tirgus principiem, vadoties pēc pieprasījuma un piedāvājuma. Mūs lielākoties satrauc resursu pieejamība, un, ņemot vērā to, ka kūdra ir dabas resurss, mums jāatrod kompromiss starp vides aizsardzību un ražošanu,» stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.