Bijušajos kūdras laukos notikusi lielākā sfagnu sūnu stādīšana Latvijā dabiska purva atjaunošanai
04 / 06 / 2018
Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, 18. maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīti vairāk nekā 2200 kg sfagnu sūnu apmēram 4500 m2 platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projekta LIFE REstore ietvaros īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.
Sfagnu sūnu stādīšana ļaus pārbaudīt, vai iespējama purvam
raksturīgās veģetācijas atjaunošanās teritorijā pēc kūdras
izstrādes, kā arī zinātniskā eksperimentā noteikt efektīvāko sfagnu
stādīšanas veidu, kuru varēs izmantot bijušajos kūdras izstrādes
laukos arī citviet Latvijā, izvēloties renaturalizāciju kā
degradēta kūdrāja teritorijas apsaimniekošanas veidu. Potenciāli
sfagnu stādījumi Latvijā varētu tikt ierīkoti vairāk nekā 6250
hektāru plašā teritorijā – neliela izmēra degradētos
kūdrājos.
Četros izmēģinājumu teritorijas laukumos talcinieki stādīja dažādu
sugu sfagnu sūnas – Magelāna, brūno, iesarkano un zaļo sfagnu – un
citus purva augus dažādās kombinācijās. Trīs no laukumiem tika
sagatavoti, noņemot mineralizējušos kūdras virskārtu. Stādāmo
materiālu – 108 maisus ar purva sūnām un citiem purva augiem –
dienu iepriekš sadarbībā ar SIA “Laflora” talcinieki ievāca Drabiņu
purvā.
"Sfagnu stādīšana ir jauna metode Latvijā un šī izmēģinājumu
teritorija ir lielākais līdz šim veiktais zinātniskais eksperiments
sfagnu stādīšanā. Savukārt nacionālie parki valstī ir zināms
kvalitātes standarts – tās ir nacionālas nozīmes dabas teritorijas,
kas vilina miljoniem apmeklētāju katru gadu. Līdz ar to šādu
inovatīvu metožu ieviešana Ķemeru Nacionālajā parkā ir apsveicama –
tā ir iespēja demonstrēt jaunas metodes dabas atjaunošanā, kā arī
ļauj sekot līdzi to efektivitātei," pauž Dabas aizsardzības
pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris
Širovs.
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE REstore
vadītājs Kaspars Pabērzs skaidro: “Projekta ietvaros veiktās
izstrādāto kūdras lauku inventarizācijas dati rāda, ka Latvijā ir
aptuveni 50 000 hektāri degradētu kūdrāju. Aptuveni 15 000 hektāru
šobrīd notiek kūdras izstrāde, bet degradētās teritorijas aptuveni
17 000 hektāru platībā jau tiek izmantotas – daļa teritoriju ir
appludinātas vai tajās ierīkotas pļavas, šobrīd notiek ogulāju
audzēšana, daļā izveidojies mežs. Savukārt par 18 000 hektāru lielu
platību, kur kūdras izstrāde ir pārtraukta un nenotiek veģetācijas
atjaunošanās, kā arī par teritorijām, kur šobrīd notiek kūdras
izstrāde, būs jāpieņem lēmumi par teritoriju atkārtotu izmantošanu
un jāveic rekultivācija.”
LIFE REstore gatavo šīs rekomendācijas izstrādātu kūdras lauku
ilgtspējīgai izmantošanai, līdzsvarojot klimata, ekonomiskos un
vides aspektus. Tās būs pieejamas LIFE REstore izdotajā
rokasgrāmatā 2019. gada pirmajā pusē. Izstrādātu kūdras lauku
ilgtspējīga apsaimniekošana, izvēloties piemērotākos rekultivācijas
veidus, ir valstiski nozīmīga, jo var radīt ne tikai
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu no degradētiem kūdrājiem,
bet arī veicināt nodarbinātību un radīt ekonomiskus ieguvumus
teritoriju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī palielināt
bioloģisko daudzveidību.
Renaturalizācija, stādot purvam raksturīgo veģetāciju, ir tikai
viens no iespējamajiem bijušo kūdras izstrādes lauku atkārtotas
izmantošanas veidiem. Projekts LIFE REstore padziļināti analizē
septiņus Latvijai piemērotos šādu teritoriju atkārtotas
izmantošanas veidus un vairākās izmēģinājumu teritorijās Latvijā
īsteno un pārbauda daļu no tiem, lai sagatavotu rekomendācijas šo
teritoriju ilgtspējīgai izmantošanai.
Projektu “Degradēto kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14
CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31.
augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas
Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", Latvijas Kūdras asociāciju
un biedrību "Baltijas krasti" ar Eiropas Savienības LIFE programmas
finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas: restore.daba.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Anda Zālmane
Dabas aizsardzības pārvalde
Projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 26539348, e-pasts: anda.zalmane@daba.gov.lv