Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti ar kūdras nozares pārstāvjiem diskutē par nozares attīstību Latgalē
30 / 10 / 2019
2019. gada 25. oktobrī Saeimas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēdē Balvu novadā notika pirmā deputātu un kūdras nozares pārstāvju diskusija par nozares neizmantoto potenciālu un attīstības iespējām Latgales reģionā.
Diskusijā piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas Latgales apakškomisijas deputāti un kūdras nozares
pārstāvji – Latvijas Kūdras asociācijas biedri, kā arī Balvu novada
pašvaldības pārstāvji. Pēc diskusijas deputāti apmeklēja vienu no
lielākajām kūdras produktu ražotnēm Latgalē – uzņēmuma “Compaqpeat”
ražotni Balvu novada Briežuciema pagastā, kur uzņēmums investējis
vairāk nekā 5 miljonus eiro un sezonas laikā nodarbina līdz 40
darbiniekiem.
Latvija ir kūdras resursiem bagāta valsts, kūdras lielvalsts visas
Eiropas kontekstā, bet šie resursi netiek pilnvērtīgi izmantoti
tautsaimniecības attīstībai, sevišķi Latgales reģionā. Tas ir
kūdras purviem bagātākais Latvijas reģions – 31% no visiem Latvijas
kūdras resursiem atrodas tieši Latgales plānošanas reģionā.
Savukārt, no visām Latvijas kūdras ieguves licenču platībām šeit
atrodas tikai 15% platību.
Kūdras ieguves nozares ilgtspējīga un pārdomāta attīstība – kūdras
ieguve un infrastruktūras izveide, rūpnīcu būvniecība kūdras
produktu ražošanai - sniegtu Latgales reģionam sociālekonomiskus
ieguvumus: nodrošinātu ieņēmumus pašvaldību budžetos nodokļu un
zemes nomas maksas veidā, veicinātu apjomīgas investīcijas reģionā,
kā arī sekmētu nodarbinātību, turklāt statistikas dati rāda, ka
vidējais kūdras uzņēmumos nodarbināto atalgojums pārsniedz vidējo
atalgojuma līmeni.
Ņemot vērā, ka kūdras ieguves process ir lēns un vienā kūdras
ieguves vietā notiek vairākus desmitus gadu, šie ieguvumi
prognozējami ilgtermiņā.
Kā norāda Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds
Teirumnieks: “Faktiski visos Latvijas stratēģiskās plānošanas
dokumentos tiek runāts par maksimāli efektīvu vietējo dabas resursu
izmantošanu un arī pētījumiem to perspektīvā izmantošanā. Kūdra ir
viens no retajiem dabas resursiem (turklāt lēni atjaunojamajiem),
ar ko var lepoties Latvija. Kūdras resursu ieguve un tās eksports
ieņem nopietnu vietu Latvijas kopējā eksporta bilancē. Kas ir ļoti
svarīgi – kūdras ieguve un substrāta ražošanas industrija – ir ar
ļoti izteiktu reģionālo ietekmi. Tas ir, mēs runājam par valsts
policentrisku un uz reģioniem vērstu attīstību, jo veicinām vietējo
nodarbinātību, kas savukārt ietver bezdarba līmeņa mazināšanos,
iedzīvotāju izvēli par labu dzīvesvietai laukos un nodokļu iemaksu
pašvaldību budžetos. Attīstot šo jomu ilgtermiņā, ir jāveicina
maksimāla pievienotās vērtības radīšana visām kūdras produktu
grupām un ar to saistīto saimniecisko darbību – substrātam, stādu
audzēšanai, sorbentiem utt. Faktiski runa ir par kūdras nozares
attīstīšanu sadarbībā starp uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām,
pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.”
Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis, Daugavpils novada
Nīcgales purvā strādājošā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma
“Laflora” vadītājs Uldis Ameriks secina: “Lai dotu nepieciešamo
impulsu kūdras nozares attīstībai, valsts plānošanas dokumentos
nepieciešams derīgo izrakteņu ieguvi un pārstrādi definēt kā
atsevišķu, svarīgu tautsaimniecības nozari, iekļaujot to valsts
nozaru politiku sarakstā. Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā
paredzēt derīgo izrakteņu ieguves nozari kā vienu no virzieniem
attīstībai reģionos, uzsverot Latgali. Savukārt Nacionālajā Klimata
un enerģētikas plānā ir atbalstāma kūdras ieguve lauksaimniecībai
un mežsaimniecībai. Kūdras izmantošana mežsaimniecībā un
apzaļumošanā var sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā
un veicināt emisiju piesaisti, savukārt izmantošana dārzkopībā ir
svarīga pārtikas nodrošināšanai. Reģionu attīstības plānošanas
dokumentos kūdras nozare jāplāno kā attīstāma nozare kopā ar
dārzkopību un mežsaimniecību. Tāpat būtiski Latgales plānošanas
reģionā neparedzēt papildu aprobežojumus potenciālajām kūdras
ieguves atradnēm.”
Balvu novada uzņēmējs, SIA “Balvi Flora” valdes loceklis Ivars
Zaharāns piebilst: “Kūdras ieguves nozares uzņēmumi Latgalē ir
vieni no lielākajiem darba devējiem laukos. Tanī pat laikā nozare
beidzamajā laikā sāk izjust kvalificēta darba spēka trūkumu.
Plānojot Latvijas saimniecisko darbību, īpaša vērība būtu jāvelta
darba spēka noturēšanai un piesaistei lauku reģionos, lai saglabātu
ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību laukos. Tāpat domāju –
ikvienam ir tiesības dzīvot savā ierastajā vidē, bezdarba dēļ
dzīvesvieta nevienam nebūtu jāmaina. Jādomā par kūdras izmantošanas
iespējām tepat reģionā, lai radītu jaunas darba vietas – piemēram,
koku stādu, dekoratīvo augu un dārzeņu audzētavu izveides
veicināšanu. Jāpalielina kūdras izmantošanas apjomi pakaišiem,
kūdra piesaista amonjaku un līdz ar to veicina SEG emisijām
draudzīgāku lopkopību.”
Kūdras produktu eksports Latvijas kopējā eksporta bilancē, izteikts
naudas vienībās (EUR) sastāda 6,3% no kopējā eksporta apjoma. 95%
no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota lauksaimniecības un
mežsaimniecības vajadzībām.
Šobrīd Latgalē kūdra tiek iegūta 12 purvos 3763 ha platībā,
darbojas 11 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, kas nodarbina
vairāk nekā 430 darbinieku sezonas laikā, ieguves un pārstrādes
infrastruktūrā investēti ap 30 miljoniem eiro.
Kopumā Latgalē atrodas kūdras atradnes 300 700 ha platībā, no tām
atskaitot aizsargājamas dabas teritorijas, kur kūdras ieguve netiek
paredzēta, teritorijas, kurās šobrīd kūdras ieguve jau notiek, kā
arī teritorijas, kas ir pārāk nelielas, lai tur būtu ekonomiski
pamatoti uzsākt kūdras ieguvi (zem 30 ha), secināms, ka potenciālā
kūdras ieguvei izmantojamā teritorija Latgalē ir aptuveni 107 000
hektāru. Lielākā daļa jeb 80% purvu Latvijā, tostarp Latgalē,
pieder valstij (vairāk nekā 60% AS “Latvijas Valsts meži”
valdījumā) un pašvaldībām.
Kā norāda Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere:
“Lai racionāli izmantotu kūdras resursus, vispirms kūdras ieguve
būtu plānojama tajās kūdras atradnēs, kur ieguve tika uzsākta
pagājušajā gadsimtā, bet netika pabeigta, kā arī esošajām ieguves
platībām pieguļošajās teritorijās.
UZZIŅAI:
• Pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug. Ņemot vērā
resursu pieejamību, Latgalei ir potenciāls attīstībai - ievērojot
vides aspektus un stingru kūdras nozares normatīvo regulējumu,
ilgtspējīgi attīstīt kūdras ieguvi reģionā.
• Kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas
nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo
ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī
teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
• Kūdras ieguve ir tradicionāla tautsaimniecības nozare, kūdru
Latvijā iegūst jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienās kūdru izmanto
galvenokārt dārzkopībā – stādu un dārzeņu audzēšanai.
• Latvijā iegūto kūdru izmanto visā pasaulē – 95% no Latvijas
kūdras tiek eksportēta, un pērn eksports sasniedza 176 miljonu eiro
jeb 6,3% no valsts kopējā eksporta apjoma.
• Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas
purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem
klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais
pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus.
• Latvijā darbojas 63 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi.
• Šobrīd kūdras ieguves un pārstrādes nozarē nodarbināti gandrīz
3000 cilvēku (ieguves sezonas laikā), galvenokārt reģionos,
samaksātie nodokļi vidēji gadā sasniedz 19 miljonus eiro.
• Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras
ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā.
• SKDS veiktais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme
pret kūdras ieguvi ir pozitīva vai drīzāk pozitīva (72%), savukārt
drīzāk negatīva un negatīva attieksme ir 9% iedzīvotāju, bet 19% -
nav viedokļa.