Cik cērtam, tik daudz arī atjaunojam

09 / 08 / 2016

Pērn apmežoti izcirtumi 41 700 ha platībā un, lai arī tas ir par 3700 vairāk nekā aizpērn, tomēr, cik daudz nocērt, tik daudz arī atjauno.

Tā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2015. gadā. Kopumā Latvijā pērn meži atjaunoti lielākā apmērā nekā pēdējos 7–10 gados. Lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot/ sējot, bet otra puse – dabiski. Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati kā to mežu platības – attiecība 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā), ES struktūrfondu atbalsts, izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav), agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.
Ko nocērt, to atjauno.
Lai arī privātīpašnieku nocirstie meži tiek atjaunoti ar bērziem, baltalkšņiem un apsēm, tomēr aptaujātie īpašnieki šajā faktā nesaredz problēmu. «Pirms šo jautājumu vērtēt, vajadzētu paraudzīties, kas izcirtumā ir audzis iepriekš,» ierosina Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks Māris Liopa. Proti, vai tas, ka privātmežu īpašnieki izcirtumus atjauno ar lapkokiem, ir slikti vai labi, būtu jāvērtē, ņemot vērā to, kas pirms tam konkrētajā meža zemē ir audzis. Ja augušas apses un ir atjaunots ar apsēm, tad nevar būt nekādu pārmetumu saimniekam. «Privātmežos kopumā visvairāk izplatītās koku sugas ir bērzs, apse un baltalksnis, tāpēc atjaunošanas dati par koku sugām ir loģiski un atbilst realitātei,» skaidro M. Liopa. Tiek atgādināta vēsture, ka, mainoties laikam, mainās arī priekšstats par to, kura koku suga ir vai nav vērtīga. Proti, savulaik bērzs tika uzskatīts par sava veida nezāli, bet tagad jau daudzus gadus – par ļoti vērtīgu un ekonomiski izdevīgu koku sugu, tāpēc nav iespējams šobrīd precīzi prognozēt, vai pēc kāda laika (un kā) mainīsies attieksme pret apsēm un baltalkšņiem. Savukārt valsts mežos sugu sastāvā dominē priedes, bērzi un egles. Ir vēl kāds psiholoģisks faktors, proti, ja stāda ātraudzīgās koku sugas – apses, baltalkšņus un bērzus –, tad augļus var baudīt pats stādītājs, bet, ja skujkoku audzes, tad labākajā gadījumā bērni vai sliktākajā gadījumā – mazbērni. Vairāki DB aptaujātie privātmežu īpašnieki šo faktu uzskata par loģisku, jo izcirtumu dabiska apmežošana (aizaudzēšana ar tai sekojošo kopšanu) ir ekonomiski izdevīgāka un lētāka nekā mākslīgā atjaunošana – jāpērk stādi, jāstāda, iestādītie stādi ir jānosargā pret kaitēkļiem un meža dzīvniekiem. Tomēr arī privātmežu īpašnieku vidū ir atšķirīga pieeja, proti, mazie mežu īpašnieki izvēlas dabisko, nevis mākslīgo nocirsto platību atjaunošanu, bet lielie mežu īpašnieki tāpat kā valsts mežu apsaimniekotājs arvien vairāk sliecas uz nocirstā atjaunošanu stādot kociņus.
Šogad – 15 500 ha.
«2015. gadā atjaunojām 16 000 ha un šogad arī atjaunosim aptuveni tikpat daudz izcirsto mežu platību,» stāsta a/s Latvijas valsts meži mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis. Viņš norāda, ka šā gada pavasarī jau ir iestādīts 8000 ha (21 miljons stādu) un rudenī plānots iestādīt vēl 230 ha. «Stādām to, kas ir nocirsts: 4600 ha – priedes, 2900 ha – egles un 500 ha bērzu,» uz jautājumu, ko izvēlas stādīt, atbild M. Gūtmanis. Viņš norāda, ka stādīti tiek selekcionēti koku stādi, kuriem ir vidēji par 25% lielāka ražība nekā tiem, kuri pašlaik sasniedz ciršanas vecumu. «Selekcionēti skujkoki (priedes un egles) saražos koksni vidēji par 25% vairāk, bet selekcionētie bērzi, kuru stādi pirmo reizi tiks stādīti 2018./2019. gada sezonā, pat par 30% vairāk aprites periodā,» skaidro M. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka pirmo ražu no šogad iestādītā varēs novākt pēc 20–30 gadiem, bet augļus no šīm audzēm varēs plūkt tikai pēc 40–70 gadiem. Savukārt dabiskajā atjaunošanā valsts mežu apsaimniekotājs šogad plāno atjaunot aptuveni 7300 ha. «Stādām 95% no egļu, 90% no priežu un pašlaik tikai 20% no bērzu jaunaudzēm, savukārt dabīgā atjaunošana tiek veikta lapkokiem, piemēram, 100% apšu jaunaudžu atjaunošana notiek dabiski, bērzam – aptuveni 80%. Bērziem situācija mainīsies pēc tam, kad varēsim sākt stādīt bērza stādus, kas izaudzēti no augstražīgākiem bērziem,» pašreizējo situāciju skaidro M. Gūtmanis. Viņš atgādina, ka nocirstās skujkoku platības atjauno lielākoties pēc vienas vasaras. «Atjaunojot nocirstās skujkoku platības uzreiz, pastāv kaitēkļu (piemēram, priežu smecernieka) savairošanās risks, kurus piesaista svaigas skujkoku ciršanas atliekas. Ja atjauno uzreiz, jārēķinās ar papildu izmaksām uz iestādītā aizsardzību,» uz jautājumu, kāpēc nepieciešama šāda nogaidīšana, atbild M. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka atjaunot uzreiz pēc ciršanas (bez pauzes) var lapkokus.
Bez kopšanas neiztikt.
Jaunaudžu stādīšana ir tikai pirmais solis uz nākotnes ražu, taču, lai jaunie stādi varētu sekmīgi augt un tos nenomāktu zāle, krūmi, ir vajadzīga agrotehniskā kopšana. «Līdz četru gadu vecumam jaunaudzē trīs reizes ir vajadzīga sava veida pļaušana, kas, protams, ir izmaksas, kādu nav, piemēram, ne Somijā, ne arī Zviedrijā (izņemot pašus dienvidu rajonus),» skaidro M. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka svarīga ir ne tikai augstražīgo stādu kvalitatīva iestādīšana, bet arī kopšana. «Šogad bija nepieciešams 450 darbinieku, kas iestāda šo apjomu, diemžēl kontingents mainās, tāpēc ir sagatavotas attiecīgas mācību programmas sadarbībā ar Ogres tehnikumu un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, kā arī videofilma par meža stādīšanas darbu kvalitatīvu un raitu veikšanu. Ja darbi netiek veikti kvalitatīvi, tad arī nākotnes ieguvumi būs mazāki vai pat stādīšanas tēriņi būs jānoraksta zaudējumos,» kvalificētu darbinieku nepieciešamību pamato M. Gūtmanis. Viņš norāda, ka jau šoruden ir plānots izsludināt iepirkumu meža stādīšanas, kopšanas un atjaunoto platību aizsardzības darbiem. Jaunos uzņēmuma līgumos plānots ieviest saņemtā pakalpojuma kvalitātes vērtēšanas sistēmu, tādā veidā par kvalitatīvi, savlaicīgi un ar apmācītiem darbu veicējiem veiktu darbu būtu iespēja saņemt arī piemaksu līdz 15% no vienošanās cenas. «Stādīšanas cena ir ap 95 eiro/ha, jaunaudžu kopšanai – ap 115 eiro/ha –, un tas nozīmē, ka papildu bonuss var sasniegt pat 15 un vairāk eiro/ha,» piemaksas mehānisma apmērus skaidro M. Gūtmanis. Tā apmērs ir noteikts, lai motivētu pakalpojumu sniedzējus ne tikai apmācīt darbiniekus, ievērot darba drošības prasības mežā, bet arī nolīgt profesionālus darbu vadītājus. «Kolēģi mežizstrādē pirmajos gados ieviešot kvalitatīva pakalpojuma vērtēšanas sistēmu un nosakot zemu piemaksas apjomu, nesasniedza vēlamo rezultātu. Mežizstrādē iegūtā pieredze liecina, ka rezultātu var panākt ar 10 līdz 15% piemaksas apmēru,» tā M. Gūtmanis. Viņš uzsver, ka mežsaimniecības darbu veikšanai arvien plašāk tiek izmantota elektroniska informācijas un dokumentu aprite. «Agrāk izsniedzām kartes izdruku, bet tagad 70% pakalpojumu veicēju darba uzdevumu saņem, izmantojot mobilo aplikāciju, bet navigators aizved uz vietu, kur darbi jāveic, tāpat arī darba izpildes dokumentācija ceļo e-vidē,» e-vides izmantošanu rāda M. Gūtmanis. Viņš gan atzīst, ka paveikto darbu kontrole notiek klātienē.
Atjaunošanas apjomi.
«Latvijā viss nocirstais mežs ir obligāti jāatjauno, tādējādi mežu atjaunošanas apjomi ar nelielu nobīdi seko iepriekšējos gados veiktajiem mežizstrādes darbiem. Valsts mežos koksnes ieguves apjomus apstiprina valdība, līdz ar to tā netieši nosaka arī to, cik daudz cilvēkiem Latvijā būs darbs, veicot augsnes sagatavošanu, stādot un kopjot mežu,» nākamo veicamo darbu apjomu min M. Gūtmanis. Viņš norāda, ka pašlaik tiek veikti pētījumi par to, kurās meža augsnēs labāk izmantot joslu, kurās pacilu (augsta velēna) metodi koku atjaunošanā. Viņš norāda, ka vēl viens pētījumu virziens ir meža audzēšana nosusinātās kūdras augsnēs. LETA