Peat

Projekti

Pabeigtie projekti

  • Inovatīvs mikroorganismus saturošs organiskais mēslošanas līdzeklis 

    Valsts un ES atbalsta pasākuma “Sadarbība”16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” projekts 
    Projekta numurs  22-00-A01612-000010 
    Projekta mērķis:  izmantojot biotehnoloģijas, izveidot organisku, ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekli, kurš sastāv no dzīvnieku mēsliem, kūdras un īpašiem mikroorganismiem. Izveidot produktu, kas veicina ražas pieaugumu mežsaimniecības, laukkopības un dārzkopības kultūrām. Ieviest bezatlikuma tehnoloģijas, samazināt minerālmēslu lietošanu. Izstrādāt produktu, kas ir augiem viegli uzņemamā formā, palielina humusa daudzumu augsnē, atjauno un uzlabo augsnes auglību un uzlabo augsnes fizikālās īpašības. Izmantojot vietējās izejvielas, uzlabot saimniecību ekonomiskos rādītājus. Izstrādāt produktu, kas ļauj samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi, virszemes un gruntsūdens piesārņojumu ar slāpekli un fosforu saturošiem savienojumiem pēc kūtsmēslu izkliedēšanas ar tradicionāliem paņēmieniem. Racionāli un videi draudzīgi apsaimniekot kūtsmēslus, izvairoties no slāpekļa izskalošanās riska palielināšanās. Atbildīgi apsaimniekot kūdras ieguves vietas, rodot jaunu risinājumu labi sadalījušās kūdras izmantošanai, lai saimnieciski racionāli varētu izmantot visus ieguves vietā pieejamos kūdras resursus. Projekta rezultātā paredzēts izveidot birstošas formas un granulu veida mēslošanas līdzekļus, kas apstrādāti ar aktīvajiem mikroorganismiem. Veikt produkta izmantošanas ekonomiskās efektivitātes novērtējumu uz eksperimentālās izpētes pamata. 

Ar jaunā mēslošanas līdzekļa izstrādes gaitu var iepazīties    ŠEIT.

Projekta noslēguma konference

2025. gada 15. oktobrī BELLEVUE PARK HOTEL RIGA norisinājās projekta “Inovatīvs mikroorganismus saturošs organiskais mēslošanas līdzeklis” noslēguma konference. Pasākuma laikā tika prezentēti projekta galvenie rezultāti, praktiskie ieguvumi un zinātniskie secinājumi par mikroorganismu izmantošanu augsnes veselības uzlabošanai un ražas palielināšanai.

📑 Pasākuma prezentācijas ir pieejamas šeit:

Projekta īstenošanas periods:  2022. gada 30. jūnijs - 2025. gada 30. jūnijs (pagarinātais termiņš 2025. gada 31. oktobris)
Vadošais partneris:  Biedrība “Latvijas Kūdras asociācija” 
Sadarbības partneri: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Cūku audzētāju asociācija; Latvijas Universitāte, LV Mežzinātnes institūts "Silava", LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce", SIA "EDO Consult", Stādu un kūdras inovāciju fonds SKIF, ZS "Baltiņi", Lauksaimniecības satūtsabiedrību asociācija  
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests 
 Kontaktinformācija: Projektu koordinātore Valentīna Doze, e-pasts:   valentina@lcaa.lv 

Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē:  
http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm 

 

  • Priekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos

 

lvaf_krasas_3.jpg (5,83 KB)

Noslēdzies LVAF finansēts projekts “Priekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos” (Nr. 1-08/55/2022), ko īstenoja Latvijas Kūdras asociācija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi. Projektā piedalījās arī LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes eksperti. 
Projekta mērķi: noteikt degradētu purvu teritorijas, kurās norit renturalizācija vai ar samērīgiem ieguldījumiem ir iespējama renaturalizācija; noteikt purvu teritorijas, kas iekļaujamas īpaši aizsargājamās dabas teritorijā. 
Projekta īstenošanas laiks no 2022. gada 01. oktobra līdz 2024. gada 12. janvārim. 
Projektā paveikts: apsekota 31 teritorija (degradēti kūdrāji). Teritoriju apsekošana notika no 2023. gada  maija līdz oktobrim. Teritorijas apsekotas ar maršrutu metodi, apsekojuma maršrutus izvēloties tā, lai tiktu aptvertas purva vai kūdrāja raksturīgākās un atšķirīgākās daļas. Netika vērtēti meži, kas atrodas purviem vai kūdrājiem pieguļošajās platībās. Apsekojuma laikā novērtēta raksturojošā veģetācija, veikta fotofiksācija un teritorijas attālā izpēte ar dronu. Purvi tika vērtēti no renaturalizācijas aspekta, netika veikta sugu inventarizācija un ornitoloģiskā izpēte. 
Uzrakstīts pārskats par projekta rezultātiem, raksturots katrs apsekotais kūdrājs, pievienoti attēli, t.sk. no drona, doti ieteikumi kūdrāja aizsardzībai vai tālākai izmantošanai. Sagatavots apsekoto teritoriju kartogrāfiskais materiāls: aizsardzībai ieteiktās vai apsekotās teritorijas robeža, konstatētie biotopi, zemes kadastra informācija. Projekta rezultāti nodoti LVAFA, VARAM DAD, DAP.

Pārskats par projekta rezultātiem pieejams  ŠEIT .

Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2024. gada februārī sekcijā “Purvu attīstības dinamikas izmaiņas dabas apstākļu un cilvēka darbības ietekmē” tika nolasīti trīs ziņojumi par projekta rezultātiem:

Latvijā pieejamie dati par purviem, projekta “Piekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos” īstenošana un tā nozīme (I.Krīgere, D.Ozola)

Purvu pašatjaunošanās gaita kūdras ieguves ietekmētos kūdrājos (I.Silamiķele, L.Kalniņa, K.Stankeviča, A.Markots)  

Degradēto purvu pārmaiņu situācijas izpēte no drona skatpunktiem (A.Markots)  

Konferences ieraksts pieejams  ŠEIT .

 

  • Projekts LIFE REstore noslēdzies ar vērtīgiem rezultātiem

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Projekta tīmekļa vietne:  http://restore.daba.gov.lv/public/ 
 Viens no projekta secinājumiem - reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā – mazākas nekā līdz šim uzskatīts. 
 Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori. Skatīt informāciju sadaļā  SEG emisijas . 
Daudz noderīgas informācijas atradīsiet projekta ietvaros izdotajā monogrāfijā  Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana , kurā apkopota informācija par kūdrāju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves un Latvijas apstākļiem piemērotiem rekultivācijas veidiem, kūdrāju ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās mazināšanas iespējām un klimata politikas tiesisko regulējumu, kā arī kūdrāju sniegtos ekosistēmu pakalpojumiem un to ekonomisko vērtību. Grāmatā apkopota informācija par visām projekta aktivitātēm, pētījumiem, mērījumiem un rezultātiem. LIFE REstore grāmata pieejama latviešu un angļu valodā, drukātā un elektroniskā formātā. Vairāk informācijas:  https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/117/  .

PROJEKTA MĒRĶIS
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu atbildīgai degradēto purvu teritoriju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā

PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI

  • Degradēto kūdrāju SEG emisijas mērīšanas metodes aprobēšana, kas balstīta uz lauka pētījumiem un ir saskaņā ar ANO starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu (IPCC) pamatnostādnēm par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
  • Veikt Latvijas degradēto kūdrāju inventarizāciju, izstrādāt datubāzi, un nodrošināt sabiedrības piekļuvi datu izmantošanai.
  • Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ekoloģiski atjaunojamo aspektu līdzsvaru, ieguvumus ekonomiskajai izaugsmei un SEG emisiju samazinājumu.
  • Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot stratēģisku pamatu degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un integrēšanai Nacionālajā Kūdras ieguves stratēģijā.

REZULTĀTI

  • Apzināta pašreizējā situācija, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlēto demonstrējumu teritorijas (tostarp ūdens līmeņa svārstību novērojumi) un iespējamie apsaimniekošanas risinājumi.
  • Izstrādāts Laugas purva apsaimniekošanas plāns.
  • Izveidota ĢIS datu bāze, aptauja un identificētas degradēto kūdrāju platības.
  • Aprobēta SEG uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām pārvaldāmajos mitrājos, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) mitrāju vadlīnijām.
  • Izstrādāti kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
  • Novērtēts visu degradēto kūdrāju dabas kapitāls.
  • Izstrādāts zemes ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas atbalsta modelis optimālai degradēto kūdrāju atkalizmantošanai.
  • Īstenoti degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas scenāriji izvēlētajās demonstrējumu teritorijās.
  • Sagatavots degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu ietekmes novērtējums.
  • Ekonomiskie un vides kritēriji ir sakārtoti prioritārā secībā, balstoties uz bijušo kūdras ieguves lauku izpēti degradētajās teritorijās.
  • Izstrādātas rekomendācijas finanšu un citu valsts un pašvaldību instrumentu piemērošanai ilgtspējīgas degradētu kūdrāju izmantošanas scenārijiem klimata pārmaiņu mazināšanai.
  • Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi publiskā un privātā sektora iesaistei (semināri, publikācijas, dokumentālā filma utt.).
  • Oglekļa tirgus pieeju novērtējums.
  • Veikto pasākumu rezultātā plānotas oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226, 54 tonnām gadā.
  • Plānota oglekļa sekvestrācija (oglekļa dioksīda piesaistīšana) - 838.34 tonnas gadā.

Projekta kopējais budžets ir 1 828 318 EUR, no kuriem 1 096 990 EUR ir LIFE programmas līdzfinansējums, 554 288 EUR ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējums, bet 177 040 EUR ir partneru līdzfinansējums.   

Latvijas Kūdras asociācija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir noslēgusi līgumu Nr.SKV[1]TL-2022/26 par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā pasākuma “Starptautiskā konkurētspējas veicināšana” programmas atbalstu.