SAEIMAS DEPUTĀTI ATBALSTA LATVIJAS DĀRZKOPĪBAS KŪDRAS NOZARES PASTĀVĒŠANU UN ATTĪSTĪBU
11 / 05 / 2021
2021. gada 28. aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atkārtoti tika skatīts jautājums par Latvijas kūdras nozares joprojām neskaidro ilgtermiņa attīstību nākotnē Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa kontekstā. Deputāti atzina kūdras nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikai un to, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietvaros var tikt sašaurināta enerģētiskās kūdras ieguve un pārstrāde, bet nacionālās interesēs ir dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes saglabāšana un tālāka attīstība Latvijā.
Kūdras industrijas aicinājums deputātiem bija sniegt skaidru redzējumu par nozares attīstību valsts līmenī ilgtermiņā Eiropas Zaļā kursa ietvaros un saņemt apliecinājumu, ka dārzkopības kūdras nozare var turpināt attīstību. “Uzņēmēji grib saprast, cik ilgi viņi varēs strādāt un, vai Latvijas valsts atbalstīs sev piederošā resursa ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā to, ka dārzkopības kūdras pielietojums ir kardināli atšķirīgs no kūdras pielietojuma enerģētikā. Kūdras substrāts ir aprites ekonomikas sastāvdaļa un rada nosacījumus klimata mērķu sasniegšanā, audzējot tajā meža un dekoratīvos stādus, kā arī veselīgus pārtikas produktus,” norāda Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere.
Taisnīgas pārkārtošanās ietvaros nozare gatava slēgt vēl atlikušo enerģētiskās kūdras ieguvi Latvijā jeb 2716 ha platībā. Atšķirībā no citām ES valstīm (Īrijas, Zviedrijas, Somijas u.c.), kurās kūdra tiek iegūta enerģētikas vajadzībām (sadedzinot siltumapgādei un enerģijas ieguvei, tādējādi radot tūlītējas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas), Latvija enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu pārtrauca jau pirms 20 gadiem (2020. gadā tikai 1,4% no iegūtās kūdras tika izmantota enerģētikā).
Saeimas deputāti pauda stingru atbalstu un atzina, ka dārzkopības kūdras nozare ir svarīga valsts labklājības celšanai, jo izmantojot vienu no nedaudziem derīgajiem izrakteņiem, kādi pieejami Latvijā, var tikt radīta ievērojama pievienotā vērība un nodrošināta nodarbinātība reģionos.
Savukārt par Taisnīgas pārkārtošanās fonda Latvijas teritoriālā plāna izstrādi atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola norādīja: “Ar nozari esam pie vienotas izpratnes, ka kūdru enerģētikā nebūtu jāizmanto, vienlaikus apzināmies, ka citos izmantošanas veidos – dārzkopībā, stādu audzēšanā, izmantojot kūdras substrātu, nozare ir ļoti vērtīga un kūdrai kā resursam ir vērtība. Arī no VARAM puses veicam darbības, lai šo viedokli paustu un skaidrotu Eiropas Komisijas pārstāvjiem Latvijas unikālo situāciju, jo kūdras resurss nav pārāk plaši izplatīts ne Eiropā, ne pasaulē.”
Lai gan pērn rudenī Ministru Kabineta pieņemtās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam” nozarei dod zināmu drošību līdz 2030. gadam, tomēr nozares pastāvēšanu pat līdz pamatnostādņu noteiktajam 2030. gadam aizēno neprecīza SEG emisiju uzskaite Eiropā (pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes IPCC metodoloģijas), kā arī tas, ka šis lēni atjaunīgais resurss Eiropas līmenī tiek klasificēts kā fosils energoresurss. “Pamatnostādnes ir pamats nozares tālākai darbībai un sniedz zināmu skaidrību, runājot par turpmāko nozares attīstību, vienlaikus emisiju samazināšanas kontekstā būs jautājums, kurās nozarēs, cik daudz emisijas var samazināt un Latvijas valstij šis mērķis ir kopīgs visai tautsaimniecībai. Tas tiks aktualizēts un skatīts, cik šīs emisijas jāsamazina lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un kūdras ieguvē – kaut kādas garantijas ilgtermiņā no ministrijas puses nevaram dot, varam vienīgi organizēt atklātu un godīgu sarunu,” tā A. Ozola.
Kūdras ieguves nozares Baltijā un Somijā atzīst, ka šobrīd
emisijas no dārzkopības kūdras tiek aprēķinātas neprecīzi, jo tiek
uzskatīts, ka kūdra, to iegūstot, tūlīt 100% oksidējās (uzreiz
izdalās 100% emisijas). Tā tas nav, jo kūdras dzīves cikls
turpinās, to iestrādā substrātā, aizved uz citām valstīm, kur to
izmanto dārzkopībā. Oksidācija notiek ilgtermiņā. Emisiju apjoms
būtu jādala starp ieguvēja valsti un patērētāja valsti.
Dārzkopības kūdras izmantošana substrātos dažādu augu audzēšanā
veicina klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Piemēram, vienā
kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādus, ar ko var iestādīt
3 ha meža.
Didzis Šmits, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts,
īpaši izcēla šo Latvijas kūdras nozares piedāvāto, bet vēl
neizmantoto iespēju, – uz Latvijas kūdras nozares pamata attīstīt
koku stādu audzēšanu kā eksportējošu nozari, lai palīdzētu sasniegt
klimatneitralitāti.
Deputāti uzsvēra, ka nozares attīstībai šķēršļi netiks likti un ka
uzņēmēji var plānot savu turpmāko attīstību, būvējot rūpnīcas, kas
resursam dotu pievienoto vērtību.
Tika lemts, ka kūdras nozares problēmjautājumus jānodod izskatīšanai Eiropas lietu komisijā, ja neieciešams precizējot Latvijas nacionālo pozīciju saistībā ar TPF, lai nodrošinātu dārzkopības kūdras nozares aizstāvību ES. Tāpat kūdras nozares problēmjautājumi tiks virzīti skatīšanai Saeimas Latgales apakškomisijā, jo Latgalē pieejami visvairāk kūdras resursu, bet kūdras ieguve joprojām nenotiek tikpat aktīvi kā citos reģionos, lai gan varētu ievērojami celt reģiona labklājību un nodrošināt labi apmaksātas darbavietas.
Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs aicināja ņemt vērā “nozares svarīgumu ne tikai no nomaksāto nodokļu skatu punkta, bet arī no reģionālās attīstības.”
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atzina, ka kūdras nozares attīstība ir jautājums, kas jāsaprot ne tikai no dabas aizsardzības, bet arī no ekonomiskās puses un, ņemot vērā nozares devumu tautsaimniecībā par šo jomu “stāvēt un krist” , kad Eiropā tiek aizstāvētas nacionālās intereses: “Jautājums būtisks arī kontekstā arī mūsu stāju, mugurkaulu un spēju pastāvēt par savām interesēm ne tikai Latvijas mērogā radot normatīvos aktus, bet arī ES,” tā R. Nemiro.
FAKTI:
Purvu īpašnieks ir Latvijas valsts 93%, no tiem 58% ir A/S
“Latvijas Valsts meži” valdījumā (LKA biedru dati).
Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas.
Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas (0,4% no
Latvijas teritorijas).
40% no kūdras atradņu teritorijas ir iīpaši aizsargājamās dabas
teritorijās.
Atradnēs uzkrājušies 1,7 miljardi t kūdras.
Gadā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (vidējais uzkrāšanās
ātrums ir 2 mm gadā).
10 gadu griezumā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 miljoni t
kūdras.
Kūdras resurss – lēni atjaunīgs resurss (LU).
Zemes dzīļu izmantošanas licenču laukumu platība kūdras ieguvei
2021.gada 1. janvārī: 25 724 ha; reālā ieguve notiek 15 700
ha
Darba vietas 1800/2700 (galvenokārt reģionos).
Investīcijas 2019.gadā ~20 milj eur.
Nodokļi gadā vidēji 19 milj eur (galvenokārt Soc, IN).
Latvijā iegūtā kūdra ir trešā daļa jeb 31% no profesionālajā
dārzkopībā izmantotās kūdras ES.
97% no Latvijā iegūtās kūdras izmanto dārzkopībā dārzeņu,
dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanā.
1,4% izmanto enerģētikā.
93% no iegūtās kūdras tiek eksportēti.
1 m 3 kūdras var izaudzēt:
o 16 t gurķu
o 32 t tomātu
o 7000 dārzeņu stādu
o 6000 koku stādu
o 3 ha meža
o 1 ha meža 50 gados piesaista 370 t CO
2
Sīkāka informācija:
Ingrīda Krīgere
ingrida@peat, t.29106008