Kūdras ieguve un SEG emisijas

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no kūdras ieguves vietām ir divreiz mazākas nekā līdz šim uzskatīts.

LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās iekļautie emisiju faktori - CO ₂  

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no dažādiem veģetācijas un zemes lietojuma veidiem (avots: LIFE REstore) 

Projekta LIFE REstore “Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” ietvaros divus gadus atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes  (KPSP, angļu val. IPCC – International Panel on Climate Change) vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm. Par to kā notika siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi, kādi ir to rezultāti, turpmākais pielietojums un būtiskā nozīme valstij var uzzināt arī projekta LIFE REstore sagatavotajā īsfilmā  . 

Daudz noderīgas informācijas atradīsiet projekta ietvaros izdotajā monogrāfijā   Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana .

Galvenie secinājumi par LIFE REstore ietvaros izstrādāto un starptautiski noteikto SEG emisiju faktoru atšķirībām:

• Nacionālie SEG emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā starptautiski noteiktie SEG emisiju faktori;
• CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 40-55%, mežos – 50-60%, ogulājos – 80%;
• Lielākās atšķirības starp nacionālajiem un starptautiskajiem CO2 emisiju faktoriem ir šādiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem: ilggadīgie zālāji, apmežošana, krūmmelleņu un dzērveņu audzēšana;
• Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes – aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības audzēšanai un ilggadīgie zālāji;
• Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai.

SEG emisiju uzskaite 
SEG emisijas no mitrājiem 2018. gadā bija 1708.92 kt CO ₂ ekv. Siltumnīcefekta gāzes (SEG) no kūdras aprēķina Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā mitrāju kategorijā. SEG inventarizācijā emisijas aprēķina no kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t). Nodala izmantošanu enerģētikā (par to ziņo enerģētikas sektorā) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Mitrāju kategorijā aprēķina arī oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai, un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija).

Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” datiem 70 % SEG emisiju no kūdras ir no iegūtās kūdras apjoma (CO ₂ emisijas no lauksaimniecībā izmantotās kūdras, ko aprēķina ar  tūlītējas oksidēšanās ( instant oxidation) metodi, 16 % - no degradētām teritorijām (vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % - no kūdras ieguves laukiem (CO ₂, CH ₄ un N ₂O emisijas no augsnes - organisko vielu sadalīšanās un denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos  (platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % - no renaturalizētām teritorijām.

Pieeja, ka visa iegūtā kūdra tūlīt oksidējas, radās laikā, kad kūdra galvenokārt tika izmantota enerģētikā, bet kūdras izmantošanas mērķi pasaulē strauji mainās. Pašlaik aptuveni 97 % no Latvijā iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām, līdz ar to nav pareizi rēķināt, ka visa iegūtā kūdra tūlīt oksidējas. Dārzkopībā izmantotā kūdra turpina saglabāt organisko vielu (oglekli) un tajā augošie augi piesaista CO ₂. Kūdras substrātus augu audzēšanai var izmantot vairākkārt un pēc izmantošanas tos iestrādā augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Līdz ar to SEG aprēķinos izmantotā tūlītējas oksidēšanās metode neatbilst reālajai situācijai un ir jāmaina.

Klimatam draudzīga kūdrāju apsaimniekošana Latvijā 
Galvenie secinājumi bijušo kūdras ieguves lauku apsaimniekošanai:
• Apmežošana, īpaši priedes stādījumi, bijušajās kūdras ieguves vietās ilgtermiņā var samazināt SEG emisijas un uzskatāma par efektīvāko bijušo kūdras ieguves vietu apsaimniekošanas scenāriju, raugoties no klimata aspekta;
• Ogu stādījumu ierīkošana – krūmmelleņu un, sevišķi, dzērveņu stādījumi uzskatāmi par negaidīti efektīviem SEG emisiju samazinošiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem. Līdz šim nebija zinātniskas informācijas par tik ievērojamu SEG emisiju samazinājumu no augsnes, ierīkojot dzērveņu plantācijas;
• Šie rekultivācijas veidi ir ne tikai klimatam draudzīgi, bet sniedz arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus.

Starptautiskā klimata politika un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite 
Starptautiskās klimata politikas pamatā ir ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokols, kas darbojas līdz 2020.gadam, un Parīzes nolīgums, kas nosaka klimata politiku pēc 2020. gada. Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība 2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu. Saskaņā ar šo regulu, pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020.gada tiks uzskaitītas SEG emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas, attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads), ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas konsekvences. Latvijas gadījumā mitrāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas, it īpaši saistībā ar kūdras ieguvi, būtiski ietekmēs ZIZIMM sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030. gadā. Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas ietvaros, bet sākot ar 2026. gadu arī mitrāju apsaimniekošanai būs noteikta SEG emisiju robežvērtība. Valstis, kurās trūkst zināšanu par kādu no SEG emisiju kategorijām, emisiju uzskaitei izmanto starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori pamatā balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem, taču šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no situācijas Latvijā, kā rezultātā emisijas no apsaimniekotām organiskām augsnēm Latvijā šobrīd ir ievērojami pārvērtētas. LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori Latvijai ļaus precīzāk un atbilstoši reālajai situācijai uzskaitīt SEG emisijas un objektīvi novērtēt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu efektivitāti. 

Vairāk informācijas atradīsiet projekta LIFE REstore ietvaros izdotajā grāmatā "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana", kurā apkopota informācija par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošanu Latvijā, apskatot tādus būtiskus aspektus kā kūdrāju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves un Latvijas apstākļiem piemērotos rekultivācijas veidus, kūdrāju ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās mazināšanas iespējas un klimata politikas tiesisko regulējumu, kā arī kūdrāju sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un to ekonomisko vērtību. Grāmatā apkopota informācija par visām projekta aktivitātēm, pētījumiem, mērījumiem un rezultātiem. LIFE REstore grāmata pieejama latviešu un angļu valodā, drukātā un elektroniskā formātā. Vairāk informācijas https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/117/  projekta izdotajā grāmatā  Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana .
Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Izmantota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un projekta LIFE REstore informācija.