Peat

SEG emisijas

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no kūdras ieguves vietām ir divreiz mazākas nekā līdz šim uzskatīts

Atbilstoši Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (Klimata konvencija) un Eiropas Savienības lēmumam Latvija, tāpat kā pārējās dalībvalstis, veic siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju un sniedz ikgadējo ziņojumu. Ikgadējo Ziņojumu sagatavo atbilstoši Klimata Pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change - IPCC) vadlīnijām. Latvijā emisijas no organiskajām augsnēm ir 50-60% no visām nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā uzskaitītajām emisijām. 
Lai novērtēu SEG emisijas no kūdras izmantošanas, svarīgi ir šādi emisiju rašanās aspekti: emisijas, kas rodas kūdras ieguves procesā, emisijas, izmantojot kūdru dārzokpībā un laiksaimniecībā, kā arī emisijas, kas rodas kūdru sadedzinot. Izmantojot kūdru dārzkopībā, notiek emisiju piesaiste, to nodrošina augi. Enerģētikā kūdra Latvijā izmanto ļoti maz - vien dažus procentus. 
Vides un klimata projekta LIFE REstore “Degradētu purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” pētījumi rāda, ka starptautiski noteiktie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, kurus Latvija izmanto savā ikgadējajā nacionālajā SEG emisiju inventarizācijā, ir divas reizes lielāki nekā reālās SEG emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm Latvijā. 
Nacionālie SEG emisiju faktori 
Mērot siltumnīcefekta gāzu emisijas apsaimniekotos kūdrājos Latvijā divu gadu periodā, projekts LIFE REstore, atbilstoši IPCC vadlīnijām, aprobējis SEG emisiju uzskaites metodiku un izstrādājis nacionālos emisiju faktorus lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm, tāpat arī būtiski uzlabojis telpisko informāciju par apsaimniekotiem mitrājiem, piemēram, sniedz datus par zemes izmantošanu kūdras ieguvei kopš 1990. gada. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem kūdrājiem.
LIFE REstore pētījumu rezultātu ietveršana nacionālajā SEG emisiju inventarizācijā ietekmēs gan emisiju aprēķinus no bijušajām un esošajām kūdras ieguves vietām, gan emisiju aprēķināšanu tām lauksaimniecības un meža zemēm, kas atrodas uz meliorētām organiskām augsnēm.
LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās iekļautie emisiju faktori - CO 2  
seg_diagramma_lv.jpg (123,02 KB)
Galvenie secinājumi par LIFE REstore ietvaros izstrādāto un starptautiski noteikto SEG emisiju faktoru atšķirībām:
• Nacionālie SEG emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā starptautiski noteiktie SEG emisiju faktori;
• CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 40-55%, mežos – 50-60%, ogulājos – 80%;
• Lielākās atšķirības starp nacionālajiem un starptautiskajiem CO2 emisiju faktoriem ir šādiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem: ilggadīgie zālāji, apmežošana, krūmmelleņu un dzērveņu audzēšana;
• Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes – aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības audzēšanai un ilggadīgie zālāji;
• Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Kopējais Latvijas SEG emisiju apjoms 2016.gadā bija 10 363 420 tonnas CO2 ekvivalenta gadā.
Kā norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš: “LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu klimata reģionā (Baltijas valstis, Baltkrievija, Pleskavas apgabals) līdz šim nebija nekādu datu par SEG emisijām no dažāda veida meliorētām teritorijām, tāpēc LIFE REstore rezultāti pirmo reizi sniedz objektīvu priekšstatu par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskām augsnēm un nākotnē kalpos par zināšanu kodolu, ap kuru grupēsies citās valstīs iegūstamie dati, veidojot salīdzināmu un plašā reģionā pielietojamu emisiju uzskaites sistēmu organiskām augsnēm. Mēs ceram, ka LIFE REstore rezultāti kalpos par iedvesmas avotu un svarīgu argumentu, lai arī kaimiņvalstīs veiktu šādus pētījumus, jo LIFE REstore skaitliski pamato būtisku atšķirību starp reālo situāciju un starptautiskām vadlīnijām.”
Izstrādāto emisiju faktoru ieviešanai, tos vēl būs jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā. 
Klimatam draudzīga kūdrāju apsaimniekošana Latvijā 
Galvenie secinājumi bijušo kūdras ieguves lauku apsaimniekošanai:
• Apmežošana – īpaši priedes stādījumi – bijušajās kūdras ieguves vietās ilgtermiņā var samazināt SEG emisijas un uzskatāma par efektīvāko bijušo kūdras ieguves vietu apsaimniekošanas scenāriju, raugoties no klimata aspekta;
• Ogu stādījumu ierīkošana – krūmmelleņu un, sevišķi, dzērveņu stādījumi uzskatāmi par negaidīti efektīviem SEG emisiju samazinošiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem. Līdz šim nebija zinātniskas informācijas par tik ievērojamu SEG emisiju samazinājumu no augsnes, ierīkojot dzērveņu plantācijas;
• Šie rekultivācijas veidi ir ne tikai klimatam draudzīgi, bet sniedz arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus.
Starptautiskā klimata politika un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite 
Starptautiskās klimata politikas pamatā ir ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokols, kas darbojas līdz 2020.gadam, un Parīzes nolīgums, kas nosaka klimata politiku pēc 2020. gada. Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība 2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu. Saskaņā ar šo regulu, pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020.gada tiks uzskaitītas SEG emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas, attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads), ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas konsekvences. Latvijas gadījumā mitrāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas, it īpaši saistībā ar kūdras ieguvi, būtiski ietekmēs ZIZIMM sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030. gadā. Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas ietvaros, bet sākot ar 2026. gadu arī mitrāju apsaimniekošanai būs noteikta SEG emisiju robežvērtība. Valstis, kurās trūkst zināšanu par kādu no SEG emisiju kategorijām, emisiju uzskaitei izmanto starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori pamatā balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem, taču šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no situācijas Latvijā, kā rezultātā emisijas no apsaimniekotām organiskām augsnēm Latvijā šobrīd ir ievērojami pārvērtētas. LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori Latvijai ļaus precīzāk un atbilstoši reālajai situācijai uzskaitīt SEG emisijas un objektīvi novērtēt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu efektivitāti. 
Par LIFE REstore SEG emisiju mērījumu procesu
Projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu laikā – no 2016. gada decembra līdz 2018. gada decembrim – notika SEG emisiju mērījumi. Ar slēgto kambaru metodi ievākti gāzu paraugi, kuros laboratoriski noteikts nozīmīgāko SEG (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4) un dislāpekļa oksīds (N2O)) saturs, novērtējot tā izmaiņas laika gaitā. Kopumā 41 vietā visā Latvijas teritorijā paraugi ievākti dažāda veida organiskajās augsnēs, kas atšķiras ar zemes izmantošanas veidu: esošās kūdras ieguves vietās, bijušajās kūdras ieguves vietās, kas nav apaugušas ar veģetāciju, bijušajās kūdras ieguves vietās, kas ir apaugušas ar zālaugu un sīkkrūmu veģetāciju, aramzemē (labība, dārzeņi), ilggadīgos zālājos, skujkoku un lapkoku audzēs, ogulāju plantācijās, ar niedrēm apaugušās teritorijās, kā arī saimnieciskās darbības maz ietekmētos augstajos un pārejas purvos. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju mērījumus veica Igaunijas uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Vairāk informācijas atradīsiet projekta LIFE REstore ietvaros izdotajā grāmatā "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana", kurā apkopota informācija par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošanu Latvijā, apskatot tādus būtiskus aspektus kā kūdrāju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves un Latvijas apstākļiem piemērotos rekultivācijas veidus, kūdrāju ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās mazināšanas iespējas un klimata politikas tiesisko regulējumu, kā arī kūdrāju sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un to ekonomisko vērtību. Grāmatā apkopota informācija par visām projekta aktivitātēm, pētījumiem, mērījumiem un rezultātiem. LIFE REstore grāmata pieejama latviešu un angļu valodā, drukātā un elektroniskā formātā. Vairāk informācijas https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/117/  
Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Izmantota Andas Zālmanes (Dabas aizsardzības pārvalde, Projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste) sagatavotā informācija.