SEG emisijas
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no kūdras ieguves
vietām ir divreiz mazākas nekā līdz šim uzskatīts
Atbilstoši Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (Klimata
konvencija) un Eiropas Savienības lēmumam Latvija, tāpat kā pārējās
dalībvalstis, veic siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju un sniedz
ikgadējo ziņojumu. Ikgadējo Ziņojumu sagatavo atbilstoši Klimata
Pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate
Change - IPCC) vadlīnijām. Latvijā emisijas no organiskajām augsnēm
ir 50-60% no visām nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā
uzskaitītajām emisijām.
Lai novērtēu SEG emisijas no kūdras izmantošanas, svarīgi ir šādi
emisiju rašanās aspekti: emisijas, kas rodas kūdras ieguves
procesā, emisijas, izmantojot kūdru dārzokpībā un laiksaimniecībā,
kā arī emisijas, kas rodas kūdru sadedzinot. Izmantojot kūdru
dārzkopībā, notiek emisiju piesaiste, to nodrošina augi. Enerģētikā
kūdra Latvijā izmanto ļoti maz - vien dažus procentus.
Vides un klimata projekta LIFE REstore “Degradētu purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” pētījumi rāda,
ka starptautiski noteiktie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju
faktori, kurus Latvija izmanto savā ikgadējajā nacionālajā SEG
emisiju inventarizācijā, ir divas reizes lielāki nekā reālās SEG
emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm Latvijā. Par
to, kā notika siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi, kādi ir to
rezultāti, turpmākais pielietojums un būtiskā nozīme valstij var
uzzināt arī projekta LIFE REstore sagatavotajā īsfilmā
.
Nacionālie SEG emisiju faktori
Mērot
siltumnīcefekta gāzu emisijas apsaimniekotos kūdrājos Latvijā divu
gadu periodā, projekts LIFE REstore, atbilstoši IPCC vadlīnijām,
aprobējis SEG emisiju uzskaites metodiku un izstrādājis nacionālos
emisiju faktorus lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu
apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz
organiskām augsnēm, tāpat arī būtiski uzlabojis telpisko
informāciju par apsaimniekotiem mitrājiem, piemēram, sniedz datus
par zemes izmantošanu kūdras ieguvei kopš 1990. gada. Latvija ir
pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju
faktori apsaimniekotiem kūdrājiem.
LIFE REstore pētījumu rezultātu ietveršana nacionālajā SEG emisiju
inventarizācijā ietekmēs gan emisiju aprēķinus no bijušajām un
esošajām kūdras ieguves vietām, gan emisiju aprēķināšanu tām
lauksaimniecības un meža zemēm, kas atrodas uz meliorētām
organiskām augsnēm.
LIFE REstore izstrādātie SEG emisiju faktori un Klimata
pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās iekļautie emisiju
faktori - CO 2
Galvenie secinājumi par LIFE REstore ietvaros izstrādāto un
starptautiski noteikto SEG emisiju faktoru
atšķirībām:
• Nacionālie SEG emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā
starptautiski noteiktie SEG emisiju faktori;
• CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%,
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 40-55%, mežos – 50-60%, ogulājos
– 80%;
• Lielākās atšķirības starp nacionālajiem un starptautiskajiem CO2
emisiju faktoriem ir šādiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem:
ilggadīgie zālāji, apmežošana, krūmmelleņu un dzērveņu
audzēšana;
• Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir
lauksaimniecības zemes – aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības
audzēšanai un ilggadīgie zālāji;
• Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt
aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa
dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām
valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas
politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai.
Kopējais Latvijas SEG emisiju apjoms 2016.gadā bija 10 363 420
tonnas CO2 ekvivalenta gadā.
Kā norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais
pētnieks Andis Lazdiņš: “LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG
emisiju faktori ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu klimata reģionā
(Baltijas valstis, Baltkrievija, Pleskavas apgabals) līdz šim
nebija nekādu datu par SEG emisijām no dažāda veida meliorētām
teritorijām, tāpēc LIFE REstore rezultāti pirmo reizi sniedz
objektīvu priekšstatu par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskām
augsnēm un nākotnē kalpos par zināšanu kodolu, ap kuru grupēsies
citās valstīs iegūstamie dati, veidojot salīdzināmu un plašā
reģionā pielietojamu emisiju uzskaites sistēmu organiskām augsnēm.
Mēs ceram, ka LIFE REstore rezultāti kalpos par iedvesmas avotu un
svarīgu argumentu, lai arī kaimiņvalstīs veiktu šādus pētījumus, jo
LIFE REstore skaitliski pamato būtisku atšķirību starp reālo
situāciju un starptautiskām vadlīnijām.”
Izstrādāto emisiju faktoru ieviešanai, tos vēl būs jāpublicē
zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG emisiju
inventarizācijas starptautiskā audita laikā.
Klimatam draudzīga kūdrāju apsaimniekošana
Latvijā
Galvenie secinājumi bijušo kūdras ieguves lauku
apsaimniekošanai:
• Apmežošana – īpaši priedes stādījumi – bijušajās kūdras ieguves
vietās ilgtermiņā var samazināt SEG emisijas un uzskatāma par
efektīvāko bijušo kūdras ieguves vietu apsaimniekošanas scenāriju,
raugoties no klimata aspekta;
• Ogu stādījumu ierīkošana – krūmmelleņu un, sevišķi, dzērveņu
stādījumi uzskatāmi par negaidīti efektīviem SEG emisiju
samazinošiem kūdrāju apsaimniekošanas veidiem. Līdz šim nebija
zinātniskas informācijas par tik ievērojamu SEG emisiju
samazinājumu no augsnes, ierīkojot dzērveņu plantācijas;
• Šie rekultivācijas veidi ir ne tikai klimatam draudzīgi, bet
sniedz arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus.
Starptautiskā klimata politika un siltumnīcefekta gāzu
emisiju uzskaite
Starptautiskās klimata politikas pamatā ir ANO Vispārējā konvencija
par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokols, kas darbojas līdz
2020.gadam, un Parīzes nolīgums, kas nosaka klimata politiku pēc
2020. gada. Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība
2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas
maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu. Saskaņā ar šo regulu,
pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020.gada tiks uzskaitītas SEG
emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks
ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas
nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas,
attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads),
ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas
konsekvences. Latvijas gadījumā mitrāju apsaimniekošanas radītās
SEG emisijas, it īpaši saistībā ar kūdras ieguvi, būtiski ietekmēs
ZIZIMM sektora un valsts kopējo SEG emisiju mērķu sasniegšanu 2030.
gadā. Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu
mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas
ietvaros, bet sākot ar 2026. gadu arī mitrāju apsaimniekošanai būs
noteikta SEG emisiju robežvērtība. Valstis, kurās trūkst zināšanu
par kādu no SEG emisiju kategorijām, emisiju uzskaitei izmanto
starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori
pamatā balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem, taču
šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no
situācijas Latvijā, kā rezultātā emisijas no apsaimniekotām
organiskām augsnēm Latvijā šobrīd ir ievērojami pārvērtētas. LIFE
REstore izstrādātie SEG emisiju faktori Latvijai ļaus precīzāk un
atbilstoši reālajai situācijai uzskaitīt SEG emisijas un objektīvi
novērtēt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu
efektivitāti.
Par LIFE REstore SEG emisiju mērījumu
procesu
Projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu laikā – no 2016. gada
decembra līdz 2018. gada decembrim – notika SEG emisiju mērījumi.
Ar slēgto kambaru metodi ievākti gāzu paraugi, kuros laboratoriski
noteikts nozīmīgāko SEG (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4) un
dislāpekļa oksīds (N2O)) saturs, novērtējot tā izmaiņas laika
gaitā. Kopumā 41 vietā visā Latvijas teritorijā paraugi ievākti
dažāda veida organiskajās augsnēs, kas atšķiras ar zemes
izmantošanas veidu: esošās kūdras ieguves vietās, bijušajās kūdras
ieguves vietās, kas nav apaugušas ar veģetāciju, bijušajās kūdras
ieguves vietās, kas ir apaugušas ar zālaugu un sīkkrūmu veģetāciju,
aramzemē (labība, dārzeņi), ilggadīgos zālājos, skujkoku un lapkoku
audzēs, ogulāju plantācijās, ar niedrēm apaugušās teritorijās, kā
arī saimnieciskās darbības maz ietekmētos augstajos un pārejas
purvos. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju mērījumus veica Igaunijas
uzņēmums OÜ “Severitas” un Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas
Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Vairāk informācijas atradīsiet projekta LIFE REstore ietvaros
izdotajā grāmatā "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana", kurā apkopota
informācija par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošanu
Latvijā, apskatot tādus būtiskus aspektus kā kūdrāju turpmāku
izmantošanu pēc kūdras ieguves un Latvijas apstākļiem piemērotos
rekultivācijas veidus, kūdrāju ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās
mazināšanas iespējas un klimata politikas tiesisko regulējumu, kā
arī kūdrāju sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un to ekonomisko
vērtību. Grāmatā apkopota informācija par visām projekta
aktivitātēm, pētījumiem, mērījumiem un rezultātiem. LIFE REstore
grāmata pieejama latviešu un angļu valodā, drukātā un elektroniskā
formātā. Vairāk informācijas https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/117/
Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015.
gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īstenoja Dabas
aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti",
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras
asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides
aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Izmantota Andas Zālmanes (Dabas aizsardzības pārvalde, Projekta
LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste) sagatavotā
informācija.
