Peat

Interesanta informācija

Kas ir purvs un kas kūdras atradne?

Jāatzīst, ka izpratne par šo vārdu katram atšķiras. Lielākoties ar to apzīmē visu, kas ar purvu saistīts – gan vietu ar tipisku augstā purva ainavu, gan mežu, zem kura atrodas kūdras resursi, gan vietu, kas sākusi pārpurvoties, bet kūdras slāni vēl nav izveidojusi. Tā, piemēram, populārajā interneta vietnē Wikipedia par purvu tiek saukta sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās, tādejādi ietverot purvu gan no saimnieciskā, gan no bioloģiskā viedokļa.

Lai purvu nosauktu par kūdras atradni, tā kūdras slānim vismaz 2 ha platībā jābūt vismaz 30 cm biezam, bet rūpnieciski izmantojamā dziļuma (0,9 m) robežās lielāka (vai vienāda) par 1 ha un kūdras vidējais dziļums tajās lielāks (vai vienāds) par 1 m, un nav svarīgi, vai uz kūdras atradnes sastopami meža vai purva biotopi. Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. No tām 5100 ir lielākas par 10 ha, bet vairāk kā 1100 lielākas par 100 ha. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes.

Savukārt no bioloģiskā viedokļa, lai vietu nosauktu par purvu, kūdras slāņa biezumam nav nozīmes, svarīgākais ir tas, vai vietā dominē purvam raksturīgā augu valsts.

Cik daudz kūdras ir Latvijā?

Kopumā Latvijas kūdras atradnēs atrodami 1,5 miljardi tonnu kūdras. Purvos, kuros šobrīd notiek kūdras ieguve uz 2016.gada 1.janvāri bija 153 000 000 tonnas kūdras.

Vai purvi ir jāaizsargā?

Jā, ir. Un šobrīd tas arī ļoti aktīvi tiek darīts. Visi lielākie un skaistākie Latvijas purvi – Teiču, Ķemeru, Cenas tīrelis u.c. jau ir aizsargājami. Ja pieņemam, ka platības ar purvam tipisko veģetāciju sedz 4,9% (316 486 ha) Latvijas teritorijas, un 128 000 ha purvu ir aizsargājami (ir Natura 2000 teritorijas), tad varam uzskatīt, ka aptuveni 40% purvu jau tiek aizsargāti. Vēl ļoti lielā daļā saimnieciskā darbība nenotiek vai pat tiek aizliegta, bet šīm teritorijām nav piešķirts arī aizsargājamo teritoriju statuss.

Purviem Latvijā nedraud iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi.

Kam pieder Latvijas purvi?

Lielākoties visi Latvijas purvi pieder valstij. Daļu apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži" vēl daļu pašvaldības un pavisam nedaudz purvi pieder privatpersonām.

Runājot par uzņēmumu piederību, būtu vērts atskatīties pagātnē. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija pakaišu kūdra un galvenie tās patērētāji bija sovhozi un kolhozi. Tos likvidējot, ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk . Un nebija jau arī naudas ražotņu attīstībai un novecojušās tehnikas un iekārtu modernizēšanai. Latvijas Kūdras asociācijas biedrs Gunārs Cankalis arī atceras, ka kūdriniekam dabūt aizdevumu bija faktiski neiespējami, jo arī bankās īsti nesaprata, ko ar Latvijas kūdru darīt.

Ārzemju uzņēmēju interese par kūdru kā resursu un iespējamajām investīcijām Latvijā parādījās, kad mēs strauji uzņēmām kursu uz Eiropas Savienību un iestājāmies tajā. Vecās ražotnes gan ārzemju investorus neinteresēja, viņi būvēja jaunas rūpnīcas, interesi izrādot par kūdru kā izejvielu substrāta ražošanai.

Asociācijas Padomes priekšsēdētājs un SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks laikrakstam “Diena” norādījis: “Nozare bez ārzemju kapitāla noteikti nebūtu tāda, kāda tā ir šodien. Tās ir tehnoloģijas, informācijas piekļuve, realizācijas tirgus. Caur viņiem tu zini, ko darīt un kur likt produkciju, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Ja tu esi viens pats, tas ir ļoti grūti, praktiski neiespējami.»

Par ārzemnieku saimniekošanu Latvijas purvos, Uldis Ameriks saka: «Vienalga, kāds investors - vietējais vai ārzemju, svarīgākā ir nodarbinātība un nodokļu maksāšana.» Arī Gunārs Cankalis ir vienisprātis, atgādinot, ka kūdras ieguve un pārstrāde atrodas lauku reģionos un ir vienīgais, kas dažviet pie dzīvības uztur visu tuvējo ciemu vai pagastu, kā arī ir vienīgais iztikas avots vietējiem. «Domāju, ka Līvbērzes pagasts ir ļoti priecīgs, ka gadā samaksājam miljonu darbaspēka nodokļos, no kuriem daļa ieplūst arī pašvaldības kasē,» saka Uldis Ameriks, piebilstot, ka daudzi ar nepacietību gaidot katras jaunas darba sezonas sākumu un purvā strādā ģimenēm. 

Cik daudz purvu ir Latvijā?

Ir divas dažādas atbildes uz šo jautājumu: 10,7% un 4,9%. Ja par purvu runājam kā par kūdras atradni, tad tās aizņem aptuveni 10% no Latvijas teritorijas. Šīs teritorijas ir detāli pētītas no kūdras resursu viedokļa, un informācija par tām ir apkopota apjomīgajā Kūdras fondā (1980). Ja runā par teritorijām ar purviem raksturīgo veģetāciju, tad tie, iespējams, klāj 4,9% no Latvijas teritorijas. Diemžēl teritorijas, kuras klāj purviem raksturīgā veģetācija, atsevišķi nav kartētas. Purvu platība 4,9% iegūta no 1980.gada Kūdras fonda datiem, ņemto vērā tikai tās teritorijas, kuru virsmu klāj tipiska purva ainava. Tomēr kopš tika izdots Kūdras fonds, situācija ir ievērojami mainījusies. Daudzi pārejas purvi ir kļuvuši par augstajiem purviem, daudzas meliorācijas sistēmas vairs nefunkcionē, veicinot jaunu teritoriju pārpurvošanos. Lai uzzinātu, cik lielu Latvijas daļu patiesībā klāj purvi, būtu nepieciešams veikt detālu purvu biotopu kartēšanu.

Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradnes. Gandrīz katrā pagastā ir lielāks vai mazāks purvs, par ko var pārliecināties šajā kartē.