Peat

Interesanta informācija

Kas ir purvs un kas kūdras atradne?

Jāatzīst, ka izpratne par vārdu "purvs" atšķiras. Lielākoties par purvu sauc visu, kas ar purvu saistīts – gan vietu ar tipisku augstā purva ainavu, gan mežu, zem kura atrodas kūdras resursi, gan vietu, kas sākusi pārpurvoties, bet kūdras slāni vēl nav izveidojusi. Tā, piemēram, populārajā interneta vietnē Wikipedia par purvu tiek saukta sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās, tādejādi ietverot purvu gan no saimnieciskā, gan no bioloģiskā viedokļa.

Lai purvu nosauktu par kūdras atradni, tā kūdras slānim vismaz 2 ha platībā jābūt vismaz 30 cm biezam, bet rūpnieciski izmantojamā dziļuma (0,9 m) robežās lielāka (vai vienāda) par 1 ha un kūdras vidējais dziļums tajās lielāks (vai vienāds) par 1 m, un nav svarīgi, vai uz kūdras atradnes ir mežs vai purvs biotopi. Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. No tām 5100 ir lielākas par 10 ha, bet vairāk kā 1100 lielākas par 100 ha. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes.

Savukārt no bioloģiskā viedokļa, lai vietu nosauktu par purvu, kūdras slāņa biezumam nav nozīmes, svarīgākais ir tas, vai vietā dominē purvam raksturīgā augu valsts.

Cik daudz kūdras ir Latvijā?

Kopumā Latvijas kūdras atradnēs atrodami 1,5 miljardi tonnu kūdras. Purvos, kuros šobrīd notiek kūdras ieguve, uz 2019.gada 1.janvāri bija 145,7  miljoni tonnu kūdras.

Vai purvi ir jāaizsargā?

Jā, ir. Un šobrīd tas arī ļoti aktīvi tiek darīts. Visi lielākie un skaistākie Latvijas purvi – Teiču, Ķemeru, Cenas tīrelis u.c. jau ir aizsargājami. Ja pieņemam, ka platības ar purvam tipisko veģetāciju sedz 4,9% (316 486 ha) Latvijas teritorijas, un 128 000 ha purvu ir aizsargājami (ir Natura 2000 teritorijas), tad varam uzskatīt, ka aptuveni 40% purvu jau tiek aizsargāti. Vēl ļoti lielā daļā saimnieciskā darbība nenotiek vai pat tiek aizliegta, bet šīm teritorijām nav piešķirts arī aizsargājamo teritoriju statuss.

Purviem Latvijā nedraud iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, veidotos jauni un atjaunotos purvi vietās, kur notikusi kūdras ieguve.

Kam pieder Latvijas purvi?

Aptuveni divas trešdaļas (76%) kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai personai – 55% valstij, 16% pašvaldībām un 15% juridiskām personām (juridisko personu zeme iekļauj pašvaldību kapitālsabiedrību zemi, kā arī uzņēmumu un dažu citu juridisko personu zemi).

zemes_piederiba.jpg (87,26 KB)

Runājot par uzņēmumu piederību, būtu vērts atskatīties pagātnē. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija pakaišu kūdra un galvenie tās patērētāji bija sovhozi un kolhozi. Tos likvidējot, ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk. Un nebija jau arī naudas ražotņu attīstībai un novecojušās tehnikas un iekārtu modernizēšanai. Latvijas Kūdras asociācijas biedri arī atceras, ka kūdriniekam dabūt aizdevumu bija faktiski neiespējami, jo arī bankās īsti nesaprata, ko ar Latvijas kūdru darīt.

Ārzemju uzņēmēju interese par kūdru kā resursu un iespējamajām investīcijām Latvijā parādījās, kad mēs strauji uzņēmām kursu uz Eiropas Savienību un iestājāmies tajā. Vecās ražotnes gan ārzemju investorus neinteresēja, viņi būvēja jaunas rūpnīcas, interesi izrādot par kūdru kā izejvielu substrāta ražošanai.

Viens no Latvijas Kūdras asociācijas biedriem laikrakstam “Diena” norādījis: “Nozare bez ārzemju kapitāla noteikti nebūtu tāda, kāda tā ir šodien. Tās ir tehnoloģijas, piekļuve informācijai, realizācijas tirgus. Caur viņiem tu zini, ko darīt un kur likt produkciju, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Ja tu esi viens pats, tas ir ļoti grūti, praktiski neiespējami.»

Par ārzemnieku saimniekošanu Latvijas purvos saka: «Vienalga, kāds investors - vietējais vai ārzemju, svarīgākā ir nodarbinātība un nodokļu maksāšana.» Kūdras ieguve un pārstrāde atrodas lauku reģionos un ir vienīgais, kas dažviet pie dzīvības uztur visu tuvējo ciemu vai pagastu, kā arī ir vienīgais iztikas avots vietējiem. «Domāju, ka Līvbērzes pagasts ir ļoti priecīgs, ka gadā samaksājam miljonu darbaspēka nodokļos, no kuriem daļa ieplūst arī pašvaldības kasē,» saka viens no biedriem, piebilstot, ka daudzi ar nepacietību gaidot katras jaunas darba sezonas sākumu un purvā strādā ģimenēm. 

Cik daudz purvu ir Latvijā?

Ir divas dažādas atbildes uz šo jautājumu: 10,7% un 4,9%. Ja par purvu runājam kā par kūdras atradni, tad tās aizņem aptuveni 10% no Latvijas teritorijas. Šīs teritorijas ir pētītas no kūdras resursu viedokļa, un informācija par tām ir apkopota apjomīgajā Kūdras fondā (1980). Ja runā par teritorijām ar purviem raksturīgo veģetāciju, tad tie, iespējams, klāj 4,9% no Latvijas teritorijas. Diemžēl teritorijas, kuras klāj purviem raksturīgā veģetācija, atsevišķi nav kartētas. Purvu platība 4,9% iegūta no 1980.gada Kūdras fonda datiem, ņemto vērā tikai tās teritorijas, kuru virsmu klāj tipiska purva ainava. Tomēr kopš tika izdots Kūdras fonds, situācija ir ievērojami mainījusies. Daudzi pārejas purvi ir kļuvuši par augstajiem purviem, daudzas meliorācijas sistēmas vairs nefunkcionē, veicinot jaunu teritoriju pārpurvošanos. Lai uzzinātu, cik lielu Latvijas daļu patiesībā klāj purvi, būtu nepieciešams veikt detālu purvu biotopu kartēšanu.

Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradnes. Ģeotelpisko informāciju par kūdras atradnēm, iegulām un ieguvi Latvijā var apskatīt LVĢMC tīmekļa vietnē
Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē pieejams apraksts  un  ģeotelpiskā informācija par projekta LIFE REstore analizētajiem un apsekotajiem purviem. 
Gandrīz katrā pagastā ir lielāks vai mazāks purvs, par ko var pārliecināties šajā kartē .