Peat

Purvi

  purvs_spilva.jpeg (123,81 KB)

Viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām ir purvi, kas mūsdienās aizņem vairāk kā 10% no valsts teritorijas. Lielākie pēc platības ir augstā tipa purvi, kas atrodas Austrumlatvijas zemienē, Piejūras zemienē, Viduslatvijas zemienē un Ziemeļvidzemes zemienē.  Purviem Latvijā nedraudz iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi.
Latvijā par purvu sauc purvainu vietu, ja tajā kūdras slānis nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 cm biezs. Aizsargjoslu likumā purvs ir definēts kā ekosistēma uz kūdras augsnes, kurās koku augums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par 5m.

purvu_karte.jpg (235,30 KB)


Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tik pat cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts. Šis aprēķins veikts rēķinot, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug tikai par 1mm. Beidzamie LU zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot 3-4 mm.
Purvu platība ir 645 100ha, kas ir 10% no Latvijas teritorijas.  70% no šīs platības ir dabīgie purvi. Kūdras izstrāde notiek 4% no purvu kopējās platības.

purvi_latvija_.jpg (68,83 KB)
Kūdras veidošanās galvenokārt norisinās purvos. Purvs ir pārmērīgi slapja vieta kur augsnes cilmiezi sedz kūdras kārta, kuras biezums dabīgi nenosusinātajā stāvoklī ir lielāks par 30 cm. Purvi galvenokārt veidojas aizaugot ūdenstilpnēm (ezeriem, vecupēm, dīķiem u.c.) vai pārpurvojoties sauszemei. Trīs galvenie purvu tipi: zemais (zāļu), augstais (sūnu), kā arī pārejas tipa. Un kūdras iedalījums ir attiecīgi balstīts uz kūdras veidošanās apstākļiem.
Latvijā apzināti ap 9800 purvi, kas aizņem 10, 7% valsts teritorijas. Tajos kopā ir ap 1,5 miljardi tonnu kūdras. 
Lai purva apsaimniekošana būtu maksimāli efektīva, ir lietderīgi izņemt visus kūdras slāņus. Pilnībā izstrādātas kūdras purva teritorijas tiek rekultivētas. Pareizi rekultivējot purva teritorijas, purvi no CO2 emitētāja kļūst par CO2 absorbētāju.

Latvijas kūdras purvu ģeotelpiskā karte, 2013

lat_kudras_purvu_geotelpiska_karte_2013.jpg (284,67 KB)