Kūdras ieguve un vietas rekultivācija

Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas.
Pirms kūdras ieguves uzsākšanas, jāveic virkne normatīvajos aktos noteiktu darbību un procedūru. Kūdras izpētes un ieguves kārtības shematisks attēlojums pieejams  šeit. Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē pieejamas  ieteicamās veidlapas ar zemes dzīļu izmantošanu saistīto dokumnetu saņemšanai.
Ieskatu par kūdras ieguves nozari Latvijā - par tās nozīmi tautsaimniecībā, kūdras izmantojumu, ieguves procesu un teritoriju apsaimniekošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas - var gūt noskatoties projekta LIFE REstore sagatavoto īsfilmu .

Kūdras aprites cikls

Kūdras ieguves vietā ietilpst nosusināšanas un ugunsdzēsības ūdens apgādes sistēma, tehnoloģiskie ceļi, ieguves tehnoloģijai atbilstoši kūdras ieguves lauki, pievadceļi, elektrolīnijas un citi objekti. 

Lai uzsāktu kūdras ieguvi, jāsāk ar ģeoloģisko izpēti, ietekmi uz vidi novērtējumu (ja to prasa normatīvie akti). Tam seko ieguves projekta izstrāde un infrastruktūras sagatvošana kūdras ieguvei. Kūdras lauka nosusināšanas un sagatavošanas darbu veidi, apjomi un termiņi ir atkarīgi no kūdras ieguves vietas platības, kūdras iegulas tipa un mitruma, apauguma, celmainības un citiem apstākļiem. Nozīme ir arī tam, vai tiek sagatavota jauna kūdras ieguves vieta, vai arī jau esošā tiek paplašināta. 
Kad ieguves vieta sagatavota, notiek ieguve. Iegūto kūdru var pārdot neapstrādātu, bet var sadalīt frakcijās vai ražot substrātus. Kūdru un kūdras produktus piegādā patērētājiem, kuri tos izmanto augu audzēšanai siltumnīcās, stādaudzētavās, dārzos, apzaļumošanai. Pēc tam izmantoto kūdru var iemantot augsnes ielabošanai.

KŪDRAS IEGUVES APJOMS UN VIETAS   

Sasakaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2023. gadā kūdras ieguvei bija spēkā 126 zemes dzīļu izmantošanas licences 97 purvos. Tās izsniegtas 62 uzņēmumiem un divām privātpersonām. Kopējā licences laukuma platība 25 214,06 ha. I egūtās kūdras apjoms 2022. gadā - 1,47 milj. tonnu, ieguves apjoms 2023. gadā pēc LKA aplēses bija 1,15 milj. tonnu.

Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) krājumu bilance no 1998. gada līdz 2022. gadam   pieejama šeit . Derīgo izrakteņu, t.sk. kūdras, atradņu karte un informācija par atradēm pieejama  LVĢMC tīmekļa vietnē  .

Kūdras ieguves uzņēmumi strādā Latvijas reģionos, tādējādi nodrošinot ar darba vietām cilvēkus laukos. Kūdras nozarē vidēji strādā 1800 darbinieku, bet ieguves sezonas laikā - 2500. 
Nozare nodokļos vidēji gadā samaksā 18,5 miljonus eiro (vidēji par pieciem gadiem), galveno nodokļu apjomu veido sociālais un ienākumu nodoklis.

Eiropas Savienībā iegūst 68 milj. m ³ kūdras no kuriem 28 % iegūtās kūdras tiek izmantoti profesionālajā dārzkopībā. Tā kā kūdras izmantošana enerģētikā samazinās, palielināsies tās izmantošanas dārzkopībā īpatsvars.

Informāciju par Latvijas kūdras krājumiem, ieguves apjomiem, eksportu un importu meklējiet sadaļā Statistika . Informāciju par mūsu kūdras ieguves uzņēmumiem meklējiet sadaļā Biedri . 

REKULTIVĀCIJA

Pēc kūdras ieguves apbeigšanas bijušo kūdras ieguves vietu rekultivē – sagatavo derīgo izrakteņu ieguves vietu turpmāk plānotajai zemes izmantošanai. Izšķir astoņus rekultivācijas veidus: 

• renaturalizācija (purva atjaunošana);
• apmežošana;
• krūmmelleņu, lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana; 
• ūdenskrātuvju izveide; 
• aramzemes ierīkošana; 
• daudzgadīgo zālāju iekopšana;
• paludikultūru lauku izveide (kultivējamu augu stādījumu vai sējumu ierīkošana uz periodiski applūstošām vai mitrām kūdras augsnēm). 

Rekultivācijas veids atkarīgs no attiecīgās vietas apstākļiem, pašvaldības teritorijas attīstības plāna un zemes īpašnieka vēlmes. Ar rekultivācijas veidiem, apstākļiem, kādi nepieciešami katra rekultivācijas veida īstenošanai, un praktisko pieredzi var iepazīties proejkta LIFE REstore ietvarā iedotajā grāmatā Priede A., Gancone A. (red.) 2019.  Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana . Baltijas krasti, Rīga. Meklējiet nodaļu par rekultivāciju “Kūdras ieguves ietekmēto teritoriju rekultivācija: ieteikumi un LIFE REstore pieredze” (166. – 271. lpp.) 

Īsi ar Latvijas apstākļiem piemērotajiem kūdrāju rekultivācijas veidiem var iepazīties Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu 2020.–2030. gadam 4. pielikumā.