Valsts kūdras nozarei dod skaidru signālu par attīstību – apstiprinātas kūdras nozares pamatnostādnes

17 / 11 / 2020

Rīgā, 2020.gada 17. novembrī Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam”, kas ļauj ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus.

Kūdras pamatnostādnes aptver Latvijas kūdras nozari no ekonomiskā, sociālā, dabas aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas aspekta, nospraužot nozares ilgtermiņa mērķus un paveicamos uzdevumus, lai Latvijas kūdras nozari ilgtspējīgi attīstītu. Pamatnostādnēs izvirzīti vairāk nekā 30 uzdevumi, kas veicami dažādu ministriju un institūciju pārraudzībā. Pamatnostādnes pieejamas: ŠEIT.

Prognozējama resursu pieejamība paaugstinās nozares radīto pievienoto vērtību

Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmusies nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves apjomā jeb 26 000 ha platībā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj.tonnu kūdras. Jāatgādina, ka no visām kūdrāju platībām Latvijā, kūdras ieguvei tiek izmantoti tikai 4%. Šāds valsts lēmums ļauj paaugstināt investīciju drošību nozarē, kas veicinās jaunu kūdras produktu ražotņu būvniecību un kūdras produktu ar pievienoto vērtību attīstību un to daļas palielināšanu eksportā, tādējādi sniedzot vēl būtiskāku pienesumu valsts ekonomikai.

Tāpat atzinīgi vērtējama valsts apņemšanās noskaidrot reālās purvu platības un kūdras resursus valstī, veicot ģeoloģisko kartēšanu un izpēti, kā arī apkopot ar purviem saistīto aktuālo ģeoloģisko informāciju vienuviet. Sistemātiski iegūti dati par valstij piederošajiem kūdras resursiem ir 40 gadus seni – pieejami 1980.gadā veidotajā Kūdras fondā.

Kūdras nozare ceļā uz klimatneitralitāti

Kūdras nozare rada noteiktu apjomu SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un ieguves platībām, kur notiek vai vēsturiski notikusi kūdras ieguve. Taču katra radītā SEG emisiju tonna, apsaimniekojot pieejamos vietējos derīgos izrakteņus, sniedz pienesumu valsts ekonomikai, nodarbinātību reģionos un rada eksportspējīgu produktu.

Pamatnostādnes skaidri definē pieļaujamo kūdras nozares ietekmi uz klimatu, t.i., radīto SEG emisiju apjomu, kam jābūt starptautiski noteiktā 2005.-2009.gada perioda vidējā līmenī. Tas vēl jo aktuālāk ir tāpēc, ka no 2026.gada mitrāji Latvijai obligāti jāietver Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, ieskaitot kūdras nozares radītās emisijas kopējā bilancē.

Tāpēc nozīmīgi ir pamatnostādnēs izvirzītie uzdevumi - izveidot institucionālo ietvaru SEG emisiju aprēķināšanai no mitrājiem un izstrādāt SEG emisiju kompensēšanas mehānismu.

Plānots Nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā sākt izmantot Latvijā izpētītos vietējos SEG emisiju faktorus apsaimniekotajiem kūdrājiem. EK vides un klimata programmas LIFE zinātniskajā projektā LIFE REstore pierādīja, ka reālās SEG emisijas no kūdrājiem Latvijā ir vidēji divreiz mazākas nekā SEG inventarizācijā izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori.

Tāpat nozīmīga ir arī paredzētā SEG emisiju kompensācijas mehānisma izveide, proti, tās emisijas, kuras nozarē nav iespējams samazināt, uzlabojot tehnoloģiskos procesus, var tikt kompensētas ar kompensējošiem pasākumiem, veicot izstrādāto teritoriju rekultivāciju un CO2 piesaisti veicinošas aktivitātes - mitrāju atjaunošanu, meža stādīšanu organiskajās augsnēs, izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivāciju, tos apmežojot, stādot dzērvenes un mellenes, vai īstenojot citas kompensējošas aktivitātes, piemēram, attīstot stādu audzētavas, būvējot vēja elektrostacijas izstrādātajos kūdras ieguves laukos u.c.

Resursa vietējā patēriņa veicināšana – dārzkopības attīstīšana Latvijā

Latvijai stratēģiski svarīgs mērķis ir arī pamatnostādnēs nospraustie uzdevumi – izvērtēt dārzkopībā izmantotās kūdras lomu bioekonomikā un veicināt dārzkopības attīstību Latvijā, izmantojot Latvijā iegūtās kūdras produktus. Tas ietver siltumnīcu būvniecību dārzeņu, dekoratīvo un koku stādu audzēšanai, un stādu kā vērtīgas Latvijas eksportpreces ražošanu.

Klimata kontekstā svarīgi, ka kūdrā audzētie zaļie augi rada CO2 piesaisti tepat Latvijā, savukārt no ekonomikas viedokļa raugoties - zīmīgi, ka 31% no šobrīd ES izmantotās kūdras profesionālajā dārzkopībā – iegūta Latvijā. Ilgtspējīgi ir veicināt profesionālās dārzkopības attīstību tepat mūsu valstī, kas radīs lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Pētījumi nozares attīstībai

Nozares attīstībai būtiski ir arī tas, ka Kūdras pamatnostādnēs līdz 2030.gadam plānots veikt plašus pētījumus par SEG emisijas mazinošām kūdras ieguves un apstrādes tehnoloģijām un tehnoloģiskajiem procesiem, pētījumus par jauniem kūdras produktiem ar augstu pievienoto vērtību, pētījumus par SEG emisiju piesaisti, ja kūdra tiek izmantota dārzkopībā Latvijā u.c.

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, norāda: “Ir ieguldīts liels darbs pamatnostādņu tapšanas procesā un viedokļu saskaņošanā, esam gandarīti par sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Pamatnostādņu apstiprināšana ir īpaši svarīga laikā, kad valstij jālemj par EK Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) līdzekļu izlietojumu. Jau iepriekš saņēmām solījumus gan tepat Latvijā, gan Briselē par iespēju nozarei darboties un plānot savu nākotni, iekļaujoties Zaļajā kursā. Mēs ceram, ka līdzekļi būs pieejami gan pētījumiem par jaunu kūdras produktu izstrādi un SEG emisiju samazināšanu kūdras ieguves un apstrādes tehnoloģiskajos procesos, gan jauno produktu ieviešanai tirgū. Un, īpaši svarīgi, lai TPF plānā tiktu ietverti visi Latvijas reģioni – Latgale, kur pieejami lielākie kūdras resursi, Zemgale un Kurzeme, kur notiek intensīvākā kūdras ieguve, un Vidzeme, kur ir plašākās vēsturiskās ieguves vietas.”

UZZIŅAI

Eiropas Zaļo kursu Latvijas kūdras nozare redz kā iespēju kūdras ieguvei un izmantošanai dārzkopībā un mežsaimniecībā, lielākas pievienotās vērtības radīšanai kūdras produktiem Latvijā, sniedzot pienesumu valsts ekonomikai un iedzīvotājiem, kā arī ar kompensējošiem pasākumiem sasniedzot klimata neitralitāti. Latvijas kūdras nozare piekrīt Eiropas Zaļā kursa ietvaros izstrādātā Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma mērķim - ierobežot kūdras izmantošanu enerģētikā, kas rada industriālās emisijas.

Latvijā iegūto kūdru 97% apjomā izmanto dārzkopībā – kūdrā audzē pārtikas un dekoratīvo augu, kā arī koku stādus. Kūdras izmantošana Latvijā būtiski atšķiras no citām ES valstīm (Īrija, Zviedrija, Somija un Igaunija), jo pie mums enerģētikā (sadedzinot siltumapgādes un enerģijas ieguves vajadzībām, tādējādi radot tūlītējas siltumnīcefekta gāzu emisijas) izmanto tikai 2% no iegūtās kūdras.

FAKTI:

Kūdras atradnēs Latvijā uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras;
Gada laikā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2mm gadā);
10 gadu griezumā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 miljoni t kūdras (kūdras pieaugums ik gadu: 0,65 miljoni tonnas – kas apliecina, ka kūdras nav fosils, bet lēni atjaunīgs resurss);
Purvi (kūdras atradnes) klāj 10% no Latvijas teritorijas;
Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas;
Kūdras ieguves licenču platības uz 01.01.2020. bija 25 731 ha;
Latvijā darbojas 64 kūdras ieguves uzņēmumi;
gadā kūdra eksportēta par 185 miljoniem eiro uz 112 valstīm pasaulē;
Kūdras nozare gadā vidēji nodokļos samaksā 18,5 milj. eiro;
Kūdras nozarē nodarbināti 1800 – 3000 cilvēku, galvenokārt, reģionos (atkarībā no sezonas). Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos strādājošo atalgojums ir augstāks nekā vidējais atalgojums darbības reģionā un vidējais atalgojums valstī;
SEG emisijas no mitrājiem 2018.gadā bija 1708,92 kt CO2 ekv. (tas ir 13% no kopējām Latvijas SEG emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2 emisijas);
70% no pasaulē profesionālajā dārzkopībā izmantotajiem substrātiem ir kūdras substrāti. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un koku stādiem būs nepieciešams par 415% vairāk substrātu. Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250% (ņemot vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000%);
Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt 3 ha meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 tonnas CO2.