SAEIMAS DEPUTĀTI VIENPRĀTĪGI ATZĪST – KŪDRAS NOZARE NOZĪMĪGA TAUTSAIMNIECĪBAI UN LATVIJĀ ATTĪSTĀMA
25 / 02 / 2020
25. februārī Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti atzina, ka Latvijai ir būtiski ne tikai saglabāt, bet attīstīt un veicināt dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozari. Tika pieņemts politisks lēmums valsts pārvaldes līmenī iestāties par Latvijas dārzkopības kūdras nozares turpmāku pastāvēšanu un tālāku attīstību, kas īpaši svarīgi ir Eiropas zaļā kursa un Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveides kontekstā. Tautsaimniecības komisija uzdeva VARAM jau tuvākajā laikā pabeigt kūdras nozarei stratēģiski nozīmīgu politikas plānošanas dokumentu “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes”.
Deputāti vienprātīgi atzina, ka kūdras ieguve un pārstrāde dārzkopības un mežsaimniecības vajadzībām ir atbalstāma tautsaimniecības nozare, kuras potenciālu valsts nav pietiekami izmantojusi. Lai apliecinātu šo politisko izpratni, komisija uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jau tuvākajā laikā bez vilcināšanās pabeigt “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes”. Komisija aicināja arī pagarināt šī nozarei nozīmīgā politikas pamatdokumenta tvēruma ilgumu līdz 2050.gadam, kas ļautu uzņēmējiem ilgtermiņā plānot investīcijas. Šobrīd Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu projekts izstrādāts vien uz 10 gadiem, neskatoties uz to, ka kūdras ieguve ir lēns un investīciju ietilpīgs process, kas var sasniegt pat 50-70 gadus vienā ieguves teritorijā.
Kā norāda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere: “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes ir būtiski svarīgs politikas plānošanas dokuments, jo sniedz nozarei apliecinājumu no valsts puses par kūdras nozares vietu tautsaimniecībā, kā arī stabilitātes un drošības sajūtu uzņēmējdarbības tālākai attīstībai un turpmākām investīcijām. Jāpiebilst, ka jau šobrīd veiktās investīcijas kūdras nozarē sasniedz 20 miljonus eiro gadā, eksports ap 180 miljoniem eiro gadā, bet nodokļos tiek nomaksāti 18,5 miljoni eiro gadā. Būtiski, ka Latvijā kūdru iegūst dārzkopības, nevis enerģētikas vajadzībām.”
Nozares attīstībai svarīgi noteikt, kāda daļa no Latvijas ievērojamajiem purvu resursiem (10% no Latvijas teritorijas aizņem purvi) paliek dabai un kāda daļa no tiem tiek izmantoti tautsaimniecības attīstībai, lai nozare varētu paļauties uz resursu pieejamību un prognozējamību. Nozare vēlas saglabāt esošās kūdras ieguves platības un ieguves apjomus nākamo 50 gadu periodā, un netiek runāts par nozares paplašināšanu. Tāpat būtiski veikt vēsturisko kūdras ieguves lauku rekultivāciju, kuru rekultivācija nav veikta, mainoties valsts sociāli ekonomiskajai iekārtai, pirms tam pabeidzot kūdras ieguvi tajās atradnēs, kurās palicis rūpnieciskai ieguvei pietiekams kūdras resurss. Tāpat būtiski pamatnostādnēs ietvert kūdras nozares SEG emisiju kompensējošos pasākumus, lai sekmētu klimatneitralitātes sasniegšanu ZIZIMM sektorā.
VARAM jau nākamnedēļ, 2.martā, pamatnostādņu projektu apspriedīs starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē, lai pēc tam nodotu saskaņošanai Ministru Kabinetā. Saeimas Tautsaimniecības komisija apņēmusies aktīvi iesaistīties un sniegt atbalstu pamatnostādņu saskaņošanas virzīšanā un pabeigšanā.
Papildus tam Saeimas Tautsaimniecības komisija plāno iesniegt priekšlikumus Nacionālajā Attīstības plānā ietvert atsevišķu sadaļu par kūdras vai par derīgo izrakteņu nozari Latvijā, lai stiprinātu nozares vietu tautsaimniecībā.
Savukārt apskatot Latvijas kūdras nozari Eiropas Komisijas zaļā kursa un Taisnīgas pārkārtošanās fonda kontekstā deputāti stingri aicināja VARAM sagatavot spēcīgu nacionālo pozīciju Latvijas tautsaimniecības interešu aizstāvībai Briselē (saglabāt dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozari Latvijā), un nodrošināt, ka Eiropā lēmumu pieņēmējiem tiek izskaidrota Latvijas kūdras nozares īpašā, atšķirīgā situācija (kūdras izmantošana dārzkopībā, nevis enerģētikā) un nozares nozīmīgums Latvijas ekonomikai. Latvijas nacionālās pozīcijas “Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu” projektu VARAM izskatīšanai Ministru kabinetā plāno virzīt 5.martā, un ministrija apņēmusies tajā skaidri paust Latvijas kūdras nozares sektorālo griezumu.
Latvijas Kūdras asociācija atbalsta Eiropas zaļo kursu un gatava meklēt risinājumus, lai samazinātu SEG emisijas nozarē. Kūdras ieguve un pārstrāde dārzkopības un mežsaimniecības vajadzībām (pārtikas stādu, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai) jāveic ilgtspējīgi, modernizējot nozari, arvien paaugstinot pievienoto vērtību ražotajiem kūdras produktiem, sniedzot pienesumu valsts ekonomikai un iedzīvotājiem, kā arī ar kompensējošiem pasākumiem sasniedzot klimata neitralitāti, piemēram, attīstot stādu audzētavas Latvijā un eksportējot dārzeņus uz Rietumeiropu, kas radītu papildu ekonomisko ieguvumus un darba vietas.
Jau ziņots, ka rīt, 26.februarī, Eiropas Komisija plāno publicēt Eiropas zaļā kursa ietvaros tapušā Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulas priekšlikuma pielikumus jeb finansējuma izlietojuma vadlīnijas ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Tie būs nosacījumi, kā izlietojami Latvijai plānotie aptuveni 68 miljoni eiro uz nākamajiem septiņiem gadiem, ņemot vērā ES plānu atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Latvijā iegūto kūdru 95% apjomā izmanto dārzkopībā – kūdrā audzē pārtikas un dekoratīvo augu, kā arī koku stādus. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas SEG emisijas, izmantojot kūdru zaļo augu audzēšanai, notiek oglekļa dioksīda (CO 2) piesaiste. Kūdras izmantošana Latvijā būtiski atšķiras no citām ES valstīm (Īrija, Zviedrija, Somija un Igaunija), jo pie mums enerģētikā (sadedzinot siltumapgādes un enerģijas ieguves vajadzībām, tādējādi radot tūlītējas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas) izmanto tikai 2% no iegūtās kūdras.
Ingrīda Krīgere norāda: “Latvija kūdru enerģētikas vajadzībām neiegūst kopš 2002.gada. EK Zaļā kursa iniciatīvas mērķus Latvija, vismaz kūdras ieguves nozarē, sasniedza jau gandrīz 20 gadus atpakaļ. Būtiski nepārprotami nodalīt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā un kūdras ieguvi un izmantošanu dārzkopībā.”
Latvijas Kūdras asociācija labprāt sniegs papildu informāciju par nozares pozīciju, nozares nozīmi tautsaimniecībā un gaidāmajiem politiskajiem lēmumiem, no kuriem atkarīga nozares pastāvēšana un attīstības iespējas.