Kūdras nozare vēlas saprātīgu, zinātnē un pētījumos balstītu virzību uz klimata mērķiem
04 / 11 / 2019
Latvijas Kūdras asociācija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” rīkoja starptautisku ekspertu semināru par apsaimniekoto mitrāju radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaiti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, lai spriestu par kūdrāju faktisko un potenciālo lomu starptautiskās klimata politikas mērķu īstenošanā. Seminārā 2019. gada 15.–16. oktobrī Latvijas Universitātē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti, kas koordinē Latvijas nacionālā SEG inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī atbildīgie eksperti par zemes dzīļu izmantošanu.
Diskusijas galvenais secinājums – ES klimata politikas nosacījumi nostāda Latviju nelabvēlīgā situācijā un apdraud kūdras nozares ilgtspēju. Latvijas Kūdras asociācija identificē vairākas nepilnības pastāvošajā SEG emisiju uzskaitē un aicina atbildīgās institūcijas samazināt aprēķinu nenoteiktību, tajā skaitā klimata izmaiņu mazināšanas darbībām, kas īstenojamas saimnieciskās darbības ietekmētos mitrājos, lai aprēķini atspoguļotu faktiskos Latvijas apstākļus un līdz ar to saistības, kas tiek uzliktas kūdras nozarei, būtu adekvātas.
Lai īstenotu starptautiskās klimata politikas mērķus, Eiropas Savienība 2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu. Saskaņā ar šo regulu pēc 2026. gada Latvijā tiks uzskaitītas SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas, attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads), ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas konsekvences. Regula nosaka, ka uzskaitāmās SEG emisijas apsaimniekotos mitrājos nedrīkst pārsniegt emisiju piesaisti.
Šobrīd emisijas, ko rada kūdras ieguve, tiek aprēķinātas, izmantojot starptautiskos Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) noteiktos noklusējuma emisiju faktorus. Ar kūdras ieguvi saistītās emisijas tiek aprēķinātas no kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām un iegūtās kūdras apjoma. Papildu ārpus ZIZIMM sektora tiek uzskaitītas emisijas, kas rodas kūdru sadedzinot enerģētiskām vajadzībām - šīs emisijas uzskaita enerģētikas sektorā.
Savukārt, saskaņā ar citu iniciatīvu – ES Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas priekšlikumu “Tīru planētu visiem”, uz kuras pamata tiek izstrādāts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns – tiek paredzēts līdz 2050. gadam sasniegt visu tautsaimniecības sektoru klimata neitralitāti un ZIZIMM sektoram, kurā līdzās mitrāju apsaimniekošanai ietvertas arī emisijas no citos veidos apsaimniekotas zemes (atmežošana, apmežošana, meža, aramzemes un zālāju apsaimniekošana) būs jākompensē 10% no SEG emisijām citos sektoros. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas ietver klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus, lai sasniegtu klimata neitralitāti, kūdra tiek apskatīta kā fosilais kurināmais enerģētikas sektorā, lai gan 95% no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.
Latvijā SEG emisiju samazinājuma saistību līmenis 2026.-2030. gadam noteikts atbilstoši vēsturiski kūdras nozarei nelabvēlīgam laika posmam (2005.-2009.gadam), kad kūdras nozari būtiski ietekmēja ekonomiskā krīze.
Pašlaik netiek ņemta vērā atšķirīgā ietekme uz klimata izmaiņām, izmantojot kūdru enerģētikas sektorā vai dārzkopībā. Piemēram, vienā m 3 kūdras var iestādīt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt 3 ha meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 t CO 2 (oglekļa dioksīds), t.i., kūdras izmantošana dārzkopībā veicina emisiju piesaisti. Tāpat tiek runāts par kūdras substrātu aizstāšanu dārzkopībā ar citiem substrātiem, bet netiek ņemtas vērā SEG emisijas, ko rada dažādu kūdras aizstājēju ražošana un pielietošana, kā arī to pēc-izmantošanas iespējas.
Nacionālajā SEG inventarizācijā šobrīd tiek izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteiktie noklusējuma emisiju faktori, kas ir vidēji rādītāji un precīzi neatspoguļo SEG emisijas Latvijā. Šie noklusējuma emisiju faktori būtu aizstājami ar zinātniski pamatotiem, Latvijas nacionālajiem emisiju faktoriem, lai atspoguļotu faktiskos Latvijas apstākļus un līdz ar to saistības, kas tiek uzliktas kūdras nozarei, būtu adekvātas. Latvijas Kūdras asociācijas, LVMI “Silava”, Dabas aizsardzības pārvaldes un biedrības “Baltijas krasti” veiktais četru gadu ilgais pētījums “LIFE REstore” (restore.daba.gov.lv) par faktiskajām SEG emisijām no augsnes apsaimniekotos kūdrājos pierādīja, ka starptautiski noteiktie noklusējuma emisiju faktori, kas noteikti SEG inventarizācijas vadlīnijās, ir vidēji divas reizes lielāki, nekā reālās SEG emisijas, un pētījumā iegūtie emisiju faktori organiskajām augsnēm Latvijā atšķiras no IPCC noklusējuma emisiju faktoriem, tostarp kūdras ieguves laukos atšķirība ir pat 60%. Latvijai jāratificē veiktie pētījumi SEG emisiju jomā un uzskaitē jāsāk pielietot savi nacionālie faktori.
Pastāv bažas par saistību līmeņa precizitāti un vai ir pienācīgi novērtēta klimata izmaiņu mazināšanas pasākumu ietekme uz reālo SEG emisiju samazinājumu.
Latvijas klimata politikas plānošanas dokumenti paredz, ka emisiju apjoms no apsaimniekotiem kūdrājiem nākotnē būtiski nepārsniegs esošo līmeni jeb 1400 kt CO 2 ekv. gadā. Tātad kūdras nozares izaugsmi nākotnē stingri ierobežos emisiju apjoma palielināšanas robežvērtības. Tas emisiju uzskaites metodoloģijas precizēšanu atbilstoši faktiskajai situācijai Latvijā padara vēl jo svarīgāku, lai ilgtermiņā saglabātu šo tautsaimniecības nozari, kas sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
Ņemot vērā kūdrāju nozīmīgo lomu dažādu ekosistēmu pakalpojumu, tostarp sociāl-ekonomisku ieguvumu nodrošināšanā, un zināšanu trūkumu par kūdras ieguves faktiski radītajām SEG emisijām, īpaši par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu efektivitāti, Latvijas Kūdras asociācija sadarbībā ar LVMI “Silava” aicināja dažādu valstu ekspertus uzsākt starptautisku diskusiju par kūdrāju apsaimniekošanas nākotni Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā un tālāku sadarbību šajā jomā. Seminārā nodibināts zinātnieku, politikas veidotāju, NVO un praktiķu sadarbības tīkls, lai sasniegtu klimata mērķus ekonomiski ilgtspējīgā veidā.