Vācu uzņēmums stiprina ekonomiku Litenē
08 / 02 / 2017
Litenes purvā iegūst gabalkūdru, kuru pa tiešo eksportē uz Eiropas Savienību, kā arī iegūst frēzkūdru, kuru ved uz pārstrādi, fasē un sūta eksportam.
Stiprina ekonomika Litenē Ivars Zaharāns: "Pie mums aplokšņu algas nav bijušas nevienu brīdi. “2010.gadā SIA “Balvi Flora” sāka no AS “Latvijas valsts meži” nomāt Salenieku purva 100 hektārus Litenes pagastā. Nomas tiesības mēs vinnējām izsolē. Jau septiņus gadus tur strādājam. Līdz tam purvs bija pamests jau no padomju laikiem, bija aizaudzis. Savedām kārtībā. Otro gadu šajā purvā strādājam pilnā platībā. Litenes purvā iegūstam gabalkūdru, kuru pa tiešo eksportējam uz Eiropas Savienību, kā arī iegūstam frēzkūdru, kuru vedam uz pārstrādi, fasējam un sūtām eksportam. Pārstrāde pirms eksportēšanas notiek Balvu tuvumā, kur mums ir otrs lielāks purvs – Naudaskalna purvs. Tur kūdras ieguve ir notikusi jau padomju gados,” stāsta Ivars Zaharāns.
– Kur izmanto mūsu kūdru? – Visa eksportētā kūdra ārzemēs tiek izmantota vienam mērķim – kūdras substrāta ražošanai. Tā ir augsne. Tur tāpat kā Latvijā ir sapratuši, ka nav nekā labāka. Ir arī pie mums bijuši mēģinājumi siltumnīcās tomātus audzēt dažādās mākslīgās augsnēs. Pēdējos gados daudzi atgriežas pie kūdras. Tāpat kā tas ir bijis kopš seniem laikiem. Papildus samērā daudz kūdras mēs pārdodam vietējiem zemniekiem izmantošanai par pakaišiem lopu fermās. Daudzi zemnieki to ir izmēģinājuši gan Stāmerienas, gan Litenes pagastā un kļuvuši par pastāvīgiem mūsu klientiem. Šādi pakaiši ir nesalīdzināmi labāki par kokskaidām. Sava nozīme ari tam, ka skaidas ir kļuvušas dārgākas, bet kūdra – pieejamāka. Izlietotie pakaiši pēc tam tiek izmantoti lauku mēslošanai. Tas ir dabīgs materiāls. Prognozēju, ka Salenieku purvā Litenē kūdru varēsim iegūt vēl desmit gadus un ilgāk. Nevar jau kūdru tā kā granti paņemt vienā gadā. Pērn mums vispār tur bija ļoti maza ieguve, jo jūlijā, augustā lija gandrīz katru dienu. No laika apstākļiem mēs esam ļoti atkarīgi. Salīdzinot ar Balvu pusi Litenē nokrišņu vispār ir krietni vairāk – lietus vairāk, sniega vairāk. Tas ir mazs purvs. Apkārt no visām pusēm ir meži. Līdz ar to žūšana ir gausāka.
Kūdra gan Eiropas Savienībā lielākoties tiek uzskatīta par neatjaunojamo dabas resursu, bet tā nav. Kūdra atjaunojas, veidojas. Lai tas vidēji ir viens milimetrs gadā, bet tomēr! Latvijā kūdras purvu resursi ir milzīgi. Tā ka tā ir diezgan nopietni vērtējama eksporta nozare.
– Nodarbināt ari mūsu novada iedzīvotājus?
– Vasarā tie ir vairāk nekā 15 darbinieki tieši no Gulbenes novada, ziemā pašlaik strādā pieci. Protams, lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir mehanizatori, kas strādā ar tehniku. Tie ir puiši tieši no Litenes pagasta. Kūdras pārkraušana – tas ir tas galvenais roku darbs. Tur strādā sievietes, vasarā – ari skolnieki. Šajā nozarē lielākā vai mazākā mērā, bet vienmēr darbam ir sezonas raksturs. Vasarā vajag krietni vairāk darbinieku nekā ziemā. Kūdra tiek eksportēta nepārtraukti. Tieši grieztā gabalkūdra. Tur ari ir vajadzīgas tās darba rokas. īpaši vasarā. Aicināsim skolu jauniešus no 16 gadu vecuma nākt pie mums strādāt jūnijā, jūlijā, augustā. Nopelnīt pie mums var un labi Sevišķi vasarā. Maksimālais, ko, strādājot ar rokām, viens cilvēks vasarā pie mums var mēnesi saņemt – tas ir četrciparu skaitlis. Minimālo algu ir pavisam vienkārši nopelnīt. Taču ir jāstrādā! Maksājam par gabaldarbu. Ir vajadzīgas iemaņas. Tās meitenes, kuras pašlaik strādā pie mums Litenē, pēc savām pirmajām darba dienām teica, ka es esot stāstījis pasakas par pelnīšanas iespējām. Taču vēlāk, kad bija jau iepraktizējušās, izrādījās – viņas var nopelnīt pat vēl vairāk, kā es biju prognozējis.
Roku darba veicējas man ir teikušas, ka, pusgadu strādājot purvā, var nopelnīt vairāk, nekā visu gadu strādājot par pārdevēju. Mēs nodrošinām visas sociālās garantijas. Katrs cents pie mums tiek maksāts tikai un vienīgi oficiāli. Pie mums aplokšņu algas nav bijušas nevienu bridi. Neviens te nav strādājis nelegāli bez darba līguma. Tas viss, neskatoties uz to, ka pie mums valstī nodokļi, kas maksājami par darbaspēku, ir lieli. Neko nevar darīt. Valsts kase vienmēr ir tukša. Tiem mazajiem uzņēmumiem, mazajiem ražotājiem, pie kuriem pieskaitāma arī SIA “Balvi Flora”, ir ļoti jāpiepūlas, maksājot visus nodokļus, izpildot visas prasības, ko izvirza dažādas valsts institūcijas. Finālā nemaz jau tik daudz naudas pāri nepaliek. Taču SIA “Balvi Flora” mēģina attīstīties, izmantojot savu nopelnīto naudu. Gādājam arī jaunu tehniku.
Mūsu darba rādītāji ir atkarīgi no laika apstākļiem. Pagājusī vasara bija smaga. Pat vasaras vidū nevarēja normāli pastrādāt. Tas bija traki uzņēmuma un cilvēkiem. Labajos gados mums tāda ražīga strādāšana sākas pat jau aprīļa beigās vai maija sākumā un turpinās līdz novembrim. 2015. gads mums bija ļoti labvēlīgs. Radās faktiski pārprodukcija. 2016. gada vasara bija nepiemērota ražīgām darbam. Kūdru neieguvām tik daudz kā vajadzētu. Taču rezultāti izlīdzināsies.
– Jums ir pieredze ar skolēnu nodarbināšanu vasarās!
– Zinu, ka citi uzņēmumi baidās ņemt darbā bērnus. Mums ir bijusi laba pieredze. Protams, tie ir tikai bērni, sākot no 16 gadu vecuma. Meitenes ir vairāk gatavas darbam purvā nekā zēni. Esam sadarbojušies ar Nodarbinātības Valsts aģentūru. Ir saņemtas atzinības, tomēr pēdējos gados vairāk nesaistāmies ar šo aģentūru. Kāpēc? Tie noteikumi man liekas nepieņemami. Aģentūra nosaka, ka bērnam darba apmaksā jābūt noteiktai stundas likmei, ka nevar bērnu algot kā gabaldarba veicēju. Uzskatu, ka tāda obligātā maksāšana vienkārši degradē. Varēs atrasties darba vietā un vienkārši stiept gumiju, bet man būs jāmaksā kaut kāds noteikts izcenojums?! Jāsaprot, ka par velti naudu nemaksā! Ja ir gabaldarbs, tas tomēr stimulē. Es, protams, jauniešiem vienmēr saku: “Sekojiet līdzi paši savai veselībai, savām sajūtām, dariet tik, cik varat padarīt!” Sākums purvā bērniem vienmēr ir grūts, bet pēc tam viss iznāk Bērni sajūt, ka var nopelnīt, un cenšas. Viņi paši smejas, ka efektu no darba purvā var dēvēt par “trīs vienā”: svara vērošana, solārijs un par to vēl samaksā! Fiziskās aktivitātes bērniem patīk Mani abi bērni, skolā mācoties, vasarās strādāja purvā. Tāpat arī viņu klases biedri. Tagad viņi jau ir izauguši un par purvā pavadīto laiku saka, ka tas ir bijis vislabākais viņu pusaudža gados.
– Cik drošs ir jūsu bizness? – Protams, ka mūs ietekmē atrašanās vieta Latvijas un Eiropas kartē un tas, ka atrodamies tālu no ostas. Aizvest kūdru ir dārgi. Vešana notiek ar autotransportu. Ja pēkšņi kūdras resursi no Krievijas sāks ceļot uz Eiropu, arī tas var mūs ietekmēt. Mums jārēķinās ar to, ka mūs var ietekmēt jebkuri blakusapstākļi. Tomēr, ņemot vērā, kāds ir kūdras pieprasījums pasaulē, nekādiem būtiskiem satricinājumiem nevajadzētu būt. Latvijā šajā nozarē ir daudz uzņēmumu, ari lielāki par mūsējo. Tie ir uzņēmumi ar miljoniem investīciju. Mēs domājam par attīstību, kādas iekārtas pirkt un uzstādīt šogad, par to, ka varam paši vairāk pievērsties substrāta ražošanai. Šī krīze, ko tagad piedzīvojam sakarā ar Krieviju, mums nav pirmā. Pirmo pārdzīvojām veiksmīgi. Arī tagad darbinieku noslogotībā nekādu samazinājumu nav. Ari algu ziņā turamies. SIA “Balvi Flora ir visas sociālās garantijas, veselības apdrošināšana mūsu pastāvīgajiem darbiniekiem, ir darba apģērbi, ir atvaļinājumi, slimības gadījumā – biļeteni. Ir stabilitāte algu izmaksā. Nekad nav bijis tā, ka algas kavētos. G3
Uzziņai
♦ SIA "Balvi Flora" reģistrēta 2007.gadā. Birojs atrodas Balvu novada Balvu pagastā. Uzņēmuma pamatkapitālā ir 2 203 272 eiro un tā īpašnieki ir četri Vācijas pilsoņi. Uzņēmums nodarbojas ar kūdras ieguvi un izstrādi Naudaskalna purvā (pieder SIA "Balvi Flora" īpašniekiem) Balvu pagastā un Salenieku purvā (pieder AS "Latvijas Valsts meži") Litenes pagastā.
♦ Vēsturiski SIA "Balvi Flora" ir izveidojusies uz filiāles bāzes, kas Balvu pagastā darbojās kopš 2003.gada kā Vecumnieku novada Valles pagastā esošās SIA ""FLORABALT SIA" struktūrvienība.
"CERU, KA šogad varēsim labi pastrādāt, jau sākot ar pavasari. Gadā SIA "Balvi Flora" maksimāli spēj izstrādāt Litenē līdz 30 000 kubikmetrus gabalkūdras un frēzkūdras. 2016.gadā izdevās iegūt tikai pusi no šā apjoma," saka SIA "Balvi Flora" valdes loceklis Ivars Zaharāns. FOTO: GATIS BOGDANOVS
GULBENES NOVADA pašvaldības organizētajā konkursā „Gulbenes novada gada uzņēmums 2016" nominēta bijā arī Balvu SIA "Balvi Flora" kā viena no Gulbenes novadam svarīgiem darba devējiem un eksporta preces ražotājiem. Šā uzņēmuma valdes loceklis Ivars Zaharāns saistīts ar abiem novadiem. Gulbenē dzīvo viņa mamma, kā arī daudzi viņa pārstāvētā uzņēmuma darbinieki, bet paša I.Zaharāna dzīve rit Balvu pagastā. Viena no uzņēmuma darbības vietām ir Litene, Salenieku purvs. Frēzkūdras vākšana ar tehnikas (attēlā) palīdzību tur notiek arī tagad ziemā. Arī kūdras eksports norit visu gadu. Par to, ka SIA "Balvi Flora" ir vācu, nevis latviešu uzņēmums, I. Zaharāns saka: "Nav jau tā, ka mēs, latvieši, nevarētu paši ražot. Grūti pašiem pārdot. Uzņēmuma īpašnieki pilda savus solījumus, uzņēmums attīstās. Mums nav bankas kredītu, neviena tehnika vai iekārta nav sagādāta par Eiropas Savienības fondu naudu. Uzņēmuma peļņu īpašnieki iegulda attīstībā. Tā ka – paldies uzņēmuma īpašniekiem!" foto: gatis bogdanovs