Peat

LKRA piedalās projektā LIFE REstore

2015. gada 1.septembrī biedrība “ Baltijas Krasti” sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas kūdras ražotāju asociāciju un vadošo partneri – Dabas aizsardzības pārvaldi ir uzsākuši projektu LIFE REstore - Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā. Projekta mērķis ir lēmuma atbalsta sistēmas izveide atbildīgai un ilgtspējīgai degradēto kūdrāju apsaimniekošanai un otrreizējai izmantošanai Latvijā.

 

PROJEKTA MĒRĶIS
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu atbildīgai degradēto purvu teritoriju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā

PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI

  • Degradēto kūdrāju SEG emisijas mērīšanas metodes aprobēšana, kas balstīta uz lauka pētījumiem un ir saskaņā ar ANO starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu (IPCC) pamatnostādnēm par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
  • Veikt Latvijas degradēto kūdrāju inventarizāciju, izstrādāt datubāzi, un nodrošināt sabiedrības piekļuvi datu izmantošanai.
  • Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ekoloģiski atjaunojamo aspektu līdzsvaru, ieguvumus ekonomiskajai izaugsmei un SEG emisiju samazinājumu.
  • Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot stratēģisku pamatu degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un integrēšanai Nacionālajā Kūdras ieguves stratēģijā.

PLĀNOTIE REZULTĀTI

  • Apzināta pašreizējā situācija, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlēto demonstrējumu teritorijas (tostarp ūdens līmeņa svārstību novērojumi) un iespējamie apsaimniekošanas risinājumi.
  • Izstrādāts Laugas purva apsaimniekošanas plāns.
  • Izveidota ĢIS datu bāze, aptauja un identificētas degradēto kūdrāju platības.
  • Aprobēta SEG uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām pārvaldāmajos mitrājos, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) mitrāju vadlīnijām.
  • Izstrādāti kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
  • Novērtēts visu degradēto kūdrāju dabas kapitāls.
  • Izstrādāts zemes ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas atbalsta modelis optimālai degradēto kūdrāju atkalizmantošanai.
  • Īstenoti degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas scenāriji izvēlētajās demonstrējumu teritorijās.
  • Sagatavots degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu ietekmes novērtējums.
  • Ekonomiskie un vides kritēriji ir sakārtoti prioritārā secībā, balstoties uz bijušo kūdras ieguves lauku izpēti degradētajās teritorijās.
  • Izstrādātas rekomendācijas finanšu un citu valsts un pašvaldību instrumentu piemērošanai ilgtspējīgas degradētu kūdrāju izmantošanas scenārijiem klimata pārmaiņu mazināšanai.
  • Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi publiskā un privātā sektora iesaistei (semināri, publikācijas, dokumentālā filma utt.).
  • Oglekļa tirgus pieeju novērtējums.
  • Veikto pasākumu rezultātā plānotas oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226, 54 tonnām gadā.
  • Plānota oglekļa sekvestrācija (oglekļa dioksīda piesaistīšana) - 838.34 tonnas gadā.

 

Projekta kopējais budžets ir 1 828 318 EUR, no kuriem 1 0 96 990 EUR ir LIFE programmas līdzfinansējums, 554 288 EUR ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējums, bet 177 040 EUR ir partneru līdzfinansējums. Projekts īstenošana ilgs četrus gadus - līdz 2019. gada 30. augustam.