Peat

Projekts LIFE REstore noslēdzies ar vērtīgiem rezultātiem

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību "Baltijas krasti", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. Projekta tīmekļa vietne:  http://restore.daba.gov.lv/public/ 

Viens no projekta secinājumiem - reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā – mazākas nekā līdz šim uzskatīts. 
Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas - līdz pat divām reizēm mazākas - nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori. Skatīt informāciju sadaļā  SEG emisijas  . 

Daudz noderīgas informācijas atradīsiet projekta ietvaros izdotajā grāmatā "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana", kurā apkopota informācija par kūdrāju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves un Latvijas apstākļiem piemērotiem rekultivācijas veidiem, kūdrāju ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās mazināšanas iespējām un klimata politikas tiesisko regulējumu, kā arī kūdrāju sniegtos ekosistēmu pakalpojumiem un to ekonomisko vērtību. Grāmatā apkopota informācija par visām projekta aktivitātēm, pētījumiem, mērījumiem un rezultātiem. LIFE REstore grāmata pieejama latviešu un angļu valodā, drukātā un elektroniskā formātā. Vairāk informācijas:  https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/117/  .

PROJEKTA MĒRĶIS
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu atbildīgai degradēto purvu teritoriju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā

PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI

  • Degradēto kūdrāju SEG emisijas mērīšanas metodes aprobēšana, kas balstīta uz lauka pētījumiem un ir saskaņā ar ANO starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu (IPCC) pamatnostādnēm par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
  • Veikt Latvijas degradēto kūdrāju inventarizāciju, izstrādāt datubāzi, un nodrošināt sabiedrības piekļuvi datu izmantošanai.
  • Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ekoloģiski atjaunojamo aspektu līdzsvaru, ieguvumus ekonomiskajai izaugsmei un SEG emisiju samazinājumu.
  • Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot stratēģisku pamatu degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un integrēšanai Nacionālajā Kūdras ieguves stratēģijā.

PLĀNOTIE REZULTĀTI

  • Apzināta pašreizējā situācija, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlēto demonstrējumu teritorijas (tostarp ūdens līmeņa svārstību novērojumi) un iespējamie apsaimniekošanas risinājumi.
  • Izstrādāts Laugas purva apsaimniekošanas plāns.
  • Izveidota ĢIS datu bāze, aptauja un identificētas degradēto kūdrāju platības.
  • Aprobēta SEG uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām pārvaldāmajos mitrājos, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) mitrāju vadlīnijām.
  • Izstrādāti kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
  • Novērtēts visu degradēto kūdrāju dabas kapitāls.
  • Izstrādāts zemes ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas atbalsta modelis optimālai degradēto kūdrāju atkalizmantošanai.
  • Īstenoti degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas scenāriji izvēlētajās demonstrējumu teritorijās.
  • Sagatavots degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu ietekmes novērtējums.
  • Ekonomiskie un vides kritēriji ir sakārtoti prioritārā secībā, balstoties uz bijušo kūdras ieguves lauku izpēti degradētajās teritorijās.
  • Izstrādātas rekomendācijas finanšu un citu valsts un pašvaldību instrumentu piemērošanai ilgtspējīgas degradētu kūdrāju izmantošanas scenārijiem klimata pārmaiņu mazināšanai.
  • Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi publiskā un privātā sektora iesaistei (semināri, publikācijas, dokumentālā filma utt.).
  • Oglekļa tirgus pieeju novērtējums.
  • Veikto pasākumu rezultātā plānotas oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226, 54 tonnām gadā.
  • Plānota oglekļa sekvestrācija (oglekļa dioksīda piesaistīšana) - 838.34 tonnas gadā.

Projekta kopējais budžets ir 1 828 318 EUR, no kuriem 1 096 990 EUR ir LIFE programmas līdzfinansējums, 554 288 EUR ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējums, bet 177 040 EUR ir partneru līdzfinansējums.  

 

Izmantota Andas Zālmanes, LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciālistes, sagatavotā informācija.