Peat

Balvu novadā paplašina kūdras ražošanu

05 / 06 / 2017

Balvu pusē pēdējos gados attīstījusies kūdras resursu apguve. Rūpnīcas būvniecībā un ražošanas automatizācijā ieguldīti pieci miljoni eiro. Tagad ir iecere ražošanas apjomu palielināt un Latgalē apgūt vēl plašākas kūdras resursu ieguves teritorijas.

Kūdra ir Latvijas brūnais zelts – tā, tiekoties ar uzņēmējiem, kūdras pārstrādi raksturo uzņēmuma “Compaqpeat” Balvu novada struktūrvienības vadība. Kūdras ražotne Balvos darbojas jau gandrīz trīs gadus un ir viena no modernākajām rūpnīcām Latvijā. Galvenais darbības virziens ir kūdras ieguve un pārstrāde.
“Iegūto kūdru no purva mēs transportējam uz ražotni. Un tālāk jau mēs separējam to pa piecām dažādām frakcijām - no smalkākas līdz rupjākai. Un tālāk jau mūsu datorizētā sistēma, kas ieprogrammēta pēc receptūras, veido maisījumus. Tas maisījums mums ir profesionālā līmenī.” stāsta SIA “Compaqpeat” ražošanas vadītājs Kaspars Ezernieks.
Lai arī darbs ražošanas nodaļā ir pilnībā automatizēts, darbinieku skaits šo gadu laikā audzis no pieciem līdz vairāk nekā 30 cilvēkiem. Līdzīgi kā lauksaimniekiem lielākās raizes uzņēmumam sagādā nepastāvīgie laika apstākļi un arvien nesakārtotā ceļu infrastruktūra, īpaši pavasarī un rudenī.
“Ceļš ir vienkārši uzrūgst. Līdz ar to tiek liktas zīmes uz svara ierobežojumiem. Tas mums principā šajā periodā ražotni apstādina pilnībā,” saka Ezernieks.
“Tāpat kā lauksaimniekiem problēma ir laika apstākļi. Šogad mūs tiešām maijs lutina un, ja šāda vasara būs vēl trīs mēnešus, tad tiešām mēs būsim kā saka uz zaļa zara šajā gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu,” saka “Compaqpeat” ražošanas un attīstības vadītājs Valdis Polmanis.
Tuvākajā nākotnē uzņēmuma darbību Balvu novadā iecerēts paplašināt. Šobrīd kūdras pārstrāde notiek ar 30% jaudu, un vidēji gadā saražoti 200 000 kubikmetri produkcijas.
Uzņēmums kūdru iegūst no Lutinānu purva aptuveni 100 hektāru platībā, taču, lai ražošanas apjomu palielinātu līdz 600 000 kubikmetru, paredzēts apgūt vēl vismaz 280 hektārus.
“Apvidus ir ļoti piemērots, jo ražotni mēs uzbūvējām starp diviem purviem. Purva, kur mēs pašlaik darbojamies, kopējā platība ir pāri 2000 hektāri. Un turpat otrā pusītē piebraucamajam ceļam mums ir vēl viens purvs, kurš ir pie 1000 hektāriem,” atklāj Ezernieks.
Uz to norāda arī Polmanis: “Latgalē kūdras resursi ir ļoti pietiekami, lai šeit būvētu ražotni. Ražotne ir faktiski kilometru no purva. Un tātad arī darbaspēks, arī nodarbinātība. Šie ir tie pamat, pamatnoteikumi šai trakajai idejai.”
Jau sākotnēji ideja par tik liela apjoma ražotnes izveidi pierobežā uzskatīta par ambiciozu. Produkcija nonāk Eiropas, gan Āzijas un pat Āfrikas tirgū un vidējais struktūrvienības apgrozījums ir deviņi miljoni eiro gadā.
Ziņots, ka Latvijā ap desmit procentiem teritorijas veido purvi. Valstī tos izstrādā tik daudz, ka ar kūdru apgādājam trešdaļu Eiropas dārzkopju. Taču nozarē pietrūkst valsts līmeņa plānu.