Peat

Siltumnīcu substrāti

08 / 03 / 2017

Dabas dotā augsne nav labākais siltumnīcu substrāts, jo parasti ir nezāļu, kaitēkļu un slimību ierosinātāju piesārņota.

Protams, to var mēģināt ielabot, bet tas prasa daudz pūļu un ne vienmēr vainagojas ar labiem rezultātiem. Šodien audzēšana augsnē ir nepieciešama tikai bioloģiskajiem audzētājiem, konvencionālajiem daudz labāki ir bagātinātās kūdras substrāti.

To piedāvājums - gan Latvijā ražotu, gan no ārzemēm ievesto - ir plašs, ir arī iespējams izvēlēties speciāli piemērotus noteiktas augu sugu grupas audzēšanai (gurķiem, tomātiem, acālijām un ērikām, pat palmām, orhidejām, kaktusiem utt.).

Kūdra jālieto taupīgi

Pasaulē kūdras krājumi ir ierobežoti, un daudzās valstīs ekologi iebilst pret kūdras izmantošanu dārzkopībā. Pilnīgi bez kūdras iztikt nav iespējams, tādēļ izstrādā un izmanto dažādus kūdras/kompostu maisījumus. Latvijā kūdras pagaidām pietiek un mēs varam atļauties tās izmantošanu savu augu audzēšanai, tomēr gan no dabas, gan finanšu viedokļa kūdra jālieto taupīgi.

Pati par sevi kūdra nesatur barības vielas, bet tā ir praktiski sterila (pateicoties zemai skābuma reakcijai), nesatur arī nezāļu sēklas. Augu substrātiem labāk izmantot mazsadalījušos frēzkūdru, nevis zemā purva kūdru, kā to dažkārt dara citās valstīs, ražojot amatieriem paredzētus substrātus. Kūdrai ir labas fizikālās īpašības, tā dod iespēju nodrošināt augu saknēm piemērotu gaisa un ūdens proporciju. Bagātinot kūdru ar nepieciešamajiem barības elementiem, var izveidot piemērotu substrātu gandrīz katram augam.

Mikroorganismu ietekmē siltumā un mitrumā kūdra mineralizējas, tāpēc ar laiku tās ķīmiskās un fizikālās īpašības mainās. Tieši tāpēc bagātinātas kūdras substrātus sāka izmantot ilgākais divus gadus, bet biežāk - tikai vienu gadu. Tiesa, Latvijā ir zemnieku saimniecības, kas izmanto kūdru pat četrus gadus pēc kārtas.

Kūdras renes

Ietaupīt kūdru un atvieglot substrāta maiņu palīdz kūdras reņu izmantošana.

Kūdras renes veido no 100-120 cm platas plēves, labāk melnbaltās (ar melno pusi uz iekšu), bet var būt arī caurspīdīga vai krāsaina (kūdras maisi). Vieglāk strādāt ar viengabalaino plēvi, bet reni iespējams izveidot arī no vairākiem atsevišķiem plēves gabaliem. Topošās dobes vietā tai šķērsām vispirms izliek ap 60-80 cm garus auklas gabalus, bet virs tiem izklāj plēvi. Dobes galā plēvi sasien ar auklu. Uz plēves uzber bagātinātas kūdras substrātu, rēķinot vienam augam (gurķi, tomāti, paprika, baklažāni, arbūzi, melones un līdzīgie) 7-101 kūdras.

Ja kūdras ir par maz, vasaras karstumā nāksies ļoti bieži laistīt, jo tā pārkaltīs, bet, ja kūdras ir par daudz, tā ilgstoši mēdz būt slapja un vēsa. Pēc uzbēršanas kūdru izlīdzina ar rokām un plēves malas sasien ar auklu. Gatava rene pēc izskata atgādina desiņu virteni, tāpēc tautā tās vēl joprojām sauc par kūdras jeb somu desiņām (sākotnēji šī audzēšanas metode tika aizgūta no Somijas). Kūdras renes var laistīt ar lejkannu, šļūteni, augšējas lielēšanas sistēmu, kā arī ar pilienlaistīšanas šļūtenītēm.

Pēc sezonas beigām lietotās renes var izvākt no siltumnīcas un kūdras atliekas izmantot zemes ielabošanai vai izbērt turpat uz grīdas un izmantot pavasarī redīsu, lociņu vai salātu audzēšanai.

Kūdras substrātu uzglabāšana

Polietilēna maisos iepildītiem kūdras substrātiem minimālo derīguma termiņu nosaka ražotājfirma. Piemēram, SIA Laflora kūdras substrātiem tas ir 6 mēneši. Šķūnī vai citās neapkurināmās telpās tos var uzglabāt un sekmīgi izmantot līdz pat 12 mēnešiem. Augsnes ielabošanai vai mulčēšanai var izmantot arī divus gadus iepakojumā uzglabātu substrātu.

Pēc kūdras skābuma neitralizācijas un bagātināšanas ar minerālmēsliem gatavajā substrātā pakāpeniski savairojas mikroorganismi un sākas lēna kūdras mineralizēšanās. Organiskās vielas sadalīšanās ātrums ir atkarīgs no temperatūras un mitruma, tāpēc nav ieteicams gatavu substrātu ilgstoši uzglabāt siltās telpās, piemēram, siltumnīcā. Ja temperatūra ir +30 °C, divu trīs nedēļu laikā no 100 g gaissausas kūdras substrāta atbrīvojas līdz 60 mg amonija formas slāpekļa. Daļa no atbrīvotā amonija slāpekļa paliek iepakojumā, tādējādi var palielināt tā kopējo daudzumu līdz augiem kaitīgam daudzumam (>60 mg/1 NH4N).

No nepareizi uzglabāta substrāta pēc izbērša-nas no polietilēna maisa var izdalīties arī brīvais gāzveidīgais amonjaks (NH3). Tādēļ ļoti svarīgi ir nodrošināt tādu glabāšanas režīmu, lai, kūdrai tālāk sadaloties, neuzkrātos amonija slāpeklis.

Kūdras substrātam nedrīkst piejaukt organiskos mēslus. Tie veicinās kūdras ātrāku sadalīšanos un amonija formas slāpekļa uzkrāšanos augiem kaitīgā daudzumā. Pirmajās nedēļās pēc kūdras sajaukšanas ar kūtsmēsliem nitrifikācijas baktēriju darbība ir minimāla un notiek pārbagāta amonija formas slāpekļa uzkrāšanās substrātā. Amonija forma jau saknēs dod savienojumus ar ogļhidrātiem, izraisot to nepietiekamību.

Arī mikrobioloģiskais mēslojums (trihodermīns, biomikss) jāpievieno kūdras substrātam laikus, bet tikai neilgi pirms tā izmantošanas (2-4 nedēļas).

Labāk uzglabājas sausa kūdra. Dažas firmas piedāvā amatieriem salīdzinoši mitrus kūdras substrātus. No ražotājfirmām tos labāk iegādāties īsi pirms izmantošanas tikai nepieciešamajā daudzumā (lai nebūtu jāuztraucas par uzglabāšanu). Veikalā, sevišķi lielveikalā, substrāts var tikt nepareizi vai pārāk ilgi uzglabāts, tāpēc pirms lietošanas to labāk izbērt no maisa un pārjaukt ar rokām, lai izvēdinātu amonjaku.

Kūdras frakcijas nozīme

Substrāta piemērotība noteikto augu audzēšanai ir atkarīga ne tikai no skābuma un barības elementu daudzuma. Liela loma ir kūdras frakcijai jeb šķiedru lielumam. Purvā iegūto kūdru rūpnīcā vispirms izsijā, un tikai pēc tam neitralizē skābumu un pievieno mēslojumu. Piemēram, substrāti no šķiedrām 0-5 mm un 0-7 mm ir piemēroti sējeņu audzēšanai un pildīšanai ne tikai kastēs, bet arī ātraudžu kasetēs. To var izmantot arī sīpolpuķu audzēšanai. Savukārt lieliem augiem ir nepieciešamas rupjākas šķiedras (7-20 mm), tās nodrošina labāko gaisa režīmu saknēm. Acālijām, ērikām, hortenzijām labāk ir izvēlēties 0-10 mm frakcijas kūdru.

Kokosa šķiedras

Kokosa šķiedras no ekoloģijas viedokļa skaitās labākas par kūdru, jo kokosa palmas var audzēt un audzēt. Kā substrāts tās zināmā mērā ir līdzīgas kūdrai, tāpat faktiski nesatur barības elementus, tām piemīt labas fizikālās īpašības, tās ir brīvas no nezāļu sēklām un kaitēkļiem. Attiecībā uz slimību ierosinātājiem substrāta sterilitāte ir atkarīga no ražotāja (arī kokospalmām ir savas slimības) - nopietnas firmas substrātu sterilizē ar tvaiku. Atšķirībā no kūdras kokosa šķiedrām ir neitrāla vai viegli sārmaina skābuma reakcija, tāpēc minerālmēsli jālieto pēc atšķirīgas shēmas.

Kokosa šķiedras plaši lieto puķkopībā, pēdējos gados arī dārzeņu audzēšanai. Kokosa palmas aug jūras krastā, tāpēc šķiedrās ir palielināts nātrija (Na) daudzums un pirms augu izstādīšanas substrātu nepieciešams izskalot. Viena no kokosa substrāta priekšrocībām ir tā vieglā utilizēšana - to var iestrādāt augsnē kā organisko vielu.

Komposti

Visādas lapu, velēnu zemes un citi komposti bija nepieciešami pirms pusgadsimta, jo tā bija vienīgā iespēja nodrošināt noteiktām augu sugām piemērotu barības elementu sastāvu substrātā. Šodien, kad vislabākie šķīstošie minerālmēsli ir brīvi pieejami veikalos, kompostu izmantošana siltumnīcās nav ieteicama. Izņēmums ir bioloģiskie audzētāji, kuriem minerālmēslu lietošana ir liegta, bet šajā gadījumā nopietni jāapsver komposta sastāvs un tā sterilizēšanas iespējas. Ārzemēs kompostu sterilizē ar tvaiku, bet Latvijā šis paņēmiens ir par dārgu. Komposta ķīmiskais sastāvs katrreiz ir individuāls, tāpēc pirms tā izmantošanas ir nepieciešams veikt agroķīmisko analīzi.

Minerālvate

Tā šodien ir viens no labākajiem substrātiem lielražošanā. Pašlaik to izmanto liela daļa mūsu lielsaimniecību. Minerālvati ražo no bazalta un kaļķakmens, izkausējot 1500 °C temperatūrā līdz lavas stāvoklim. Šķidro masu izlaiž caur ļoti smalkiem sietiem un centrifuge, atdziestot veidojas šķiedras. Kopumā process ir ļoti līdzīgs cukura vates ražošanai. Minerālvate 95% sastāv no porām (jeb gaisa) un tikai 5% ir cieta frakcija akmens šķiedru veidā. Pati par sevi minerālvate barības elementus nesatur, un tās skābuma reakcija ir neitrāla.

Minerālvate atbilst visiem minētajiem ideāla substrāta nosacījumiem, šodien vairākas firmas piedāvā dažādām kultūrām piemērotākus minerālvates blokus. Savā starpā tie atšķiras galvenokārt pēc šķiedru izvietojuma blokā. Dažāds mēdz būt ari bloku lielums un, protams, cena. Latvijā populāri ir Dānijas firmas Grodan ražotie substrāti, bet tiek izmantoti arī citur, tostarp Polijā, ražotie.

Šķiedras blokos ir izvietotas tik cieši, ka starp tām veidojas kapilāri, tāpēc minerālvate spēj uzturēt mitrumu un ātri novadīt to visā bloka apjomā. Tas palīdz saknēm izmantot substrātu visā pilnībā, jo nav vietu, kur substrāts būtu sauss vai pārmēslots. Tādēļ augu saknēm arī nevajag tik daudz substrāta, kā audzējot augsnē. Jo lielāka kapilaritāte (atsevišķiem ražotājiem un atsevišķām vates markām tā ir atšķirīga), jo labāk vadāms ir substrāts. Pateicoties minerālvates labajai vadāmībai, ir iespējams nodrošināt augu ikvienā brīdī ar tam nepieciešamu ūdens un barības elementu daudzumu. Rezultātā kopējais ūdens un mēslojuma patēriņš samazinās vairākas reizes, bet raža pieaug. Tieši tāpēc audzēšana minerālvatē ir videi draudzīga (ne mēslojums, nedz ūdens netiek patērēti lieki).

Lai nodrošinātu vienmērīgu, auga vajadzībām un laika apstākļiem atbilstošu substrāta mitrumu, visu laistīšanas/mēslošanas procesu vada ar datoru pēc audzētāja iestatītas programmas. Lai process būtu precīzāks, tiek ņemti vērā meteostacijas (tā ir katrā saimniecībā, kur tiek izmantota minerālvate) dati: gaisa temperatūra un apgaismojums.

No vides viedokļa galvenā problēma ir izmantotās minerālvates utilizēšana, tāpēc valstīs, kur siltumnīcu platības ir lielas (Nīderlandē, Polijā), ir izmantotās vates savākšanas punkti, kur to atbrīvo no plēves iesaiņojuma, izkaltē un pārstrādā smiltīs (tās izmanto ceļu būvniecībai) vai ķieģeļos. Diemžēl šādu savākšanas punktu nav katrā valstī. Taupības nolūkos minerālvati dažkārt izmanto divas sezonas pēc kārtas.

Perlīts

Perlīts tiek ražots no vulkāniska stikla. Uzsildot iežus līdz 870 °C, tie uzplīst līdzīgi kukurūzas graudiem un veido sīkus, cietus, vieglus gaisa pilnus burbulīšus. Perlīta graudiņi var būt ļoti smalki (līdz 1 mm), dārzkopībā kā substrātu izmanto lielākus par 3 mm. Perlītam ir neitrāla līdz sārmaina skābuma reakcija (pH 6,5-8,0), tas faktiski nesatur barības elementus un pēc dažiem parametriem atgādina kūdru.

Perlītu plaši izmanto spraudeņu apsakņošanai, kā ari piejauc organiskiem substrātiem, tostarp kūdrai. Jau sen perlītu izmanto sēklu stratifikācijai (atmodināšanai no miera perioda), kā ari sēklu apbēršanai pēc sējas, lai uzlabotu mitruma apstākļus sēklu zonā. Ārzemēs tīru perlītu mēdz izmantot kā minerālvates aizstājēju gurķu audzēšanā. No malas skatoties, abas tehnoloģijas šķiet līdzīgas, bet īstenībā katrai ir savas būtiskas nianses.

Gurķu dēsti minerālvatē.

Tomāti kokosa substrāta blokā?

IDEĀLAM SILTUMNĪCU SUBSTRĀTAM JĀBŪT:

■ tīram no slimību ierosinātajiem, kaitēkļiem un nezāļu sēklām;

■ jānodrošina augam optimāla gaisa-ūdens proporcija;

■ vadāmam (jānodrošina iespēja regulēt ūdens un barības elementu daudzumu);

■ substrāta blīvumam un ūdens daudzumam jābūt vienādam visā siltumnīcā;

■ tam jānodrošina augi ar nepieciešamo ūdens un barības elementu daudzumu.