Peat

Vidrižu pagastā apspriež Laugas purva dabas aizsardzības plānu

08 / 03 / 2017

Bīriņu sabiedriskajā centrā notika Laugas purva dabas aizsardzības plāna publiskā apspriešana.

Plāns, kas paredz purva aizsardzības pasākumus 2017. - 2029. gadam, iekļaujas Eiropas Komisijas projektā par degradēto purvu atbildīgu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu Latvijā. Programmu Laugas purva aizsardzībai pērn sāka izstrādāt nodibinājums EKO forums. Pasūtītājs ir biedrība Baltijas krasti, kas veic arī izstrādes uzraudzību, ko vada Gundega Freimane. Uzraudzības darba grupā iekļauti Dabas aizsardzības pārvaldes, biedrības Baltijas krasti, Valsts meža dienesta un AS Latvijas valsts meži pārstāvji. Laugas purvs atrodas Lēdurgas un Vidrižu pagastā, tādēļ darba grupā piedalījās arī pašvaldību darbinieki - Krimuldas novada teritorijas plānotāja Dace Actiņa, Limbažu novada domes speciāliste Sandra Romeiko un Vidrižu pagasta pārvaldnieks Jānis Ļevšins.

Laugas purvs kā liegums dibināts 1999. gadā un ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Liegums gan noteikts 740 ha, bet purva dabiskā teritorija ir vairāk nekā divreiz lielāka. Tajā ir gan aktīvie purvi, gan degradētie, kur notiek un ir iespējama dabiskā atjaunošanās, meži, Višezers, Lodes ezers un daudz mazu purva ezeriņu. Īpaša dabas vērtība ir Viršupe, kas iztek no Višezera un, vietām pazūdot zem kūdras slāņa, līkumo caur purvu. Unikālā vide ir mājvieta vairāk nekā 20 aizsargājamo putnu sugām, tāpat vairākām zīdītāju, zivju, augu sugām.

60. gados purva dabisko attīstību ir iztraucējusi meliorācijas sistēmas izveidošana un kūdras ieguves uzsākšana. Meliorācija pazemināja ūdens līmeni Višezerā, veicināja teritorijas aizaugšanu ar priedēm un joprojām ir nopietns drauds lieguma dabas vērtībām. Ilgtermiņā dabas aizsardzības plāns paredz ūdens līmeņa saglabāšanu Višezerā un purvā pašreizējā līmenī, kā arī nodrošināt aizsardzību un labvēlīgu vidi dzīvnieku, īpaši putnu, un augu sugām.

Plānā ir ietverta virkne pasākumu turpmākajiem divpadsmit gadiem. Laugas purvā notiek arī saimnieciskā darbība dzērveņu audzēšana «Gundegās» un kūdras ieguve, ar ko nodarbojas uzņēmums «Lauga». Apkārtnē ir meži un īpašnieku zemes. Tādēļ apspriedē bija gana daudz interesentu. Taču sarunas ritēja samērā mierīgi un bija vairāk izzinoša rakstura, pēc sabiedriskās apspriešanas pastāstīja J. Ļevšins. Taujāts, kuri no dabas aizsardzības plāna pasākumiem izraisīja lielāko interesi, viņš nosauc speciālistu prezentēto ūdens līmeņa noturēšanu ezerā, lieguma robežu precizēšanu un iespējas šo unikālo dabas teritoriju iepazīt tūristiem.

Višezeru vides eksperti tēlaini nodēvējuši par Laugas purva sirdi un uzsver, ka nav pieļaujama ūdens aizplūšana no ezera. Tas nozīmētu purva bojāeju. Kopš 2000. gada pie lieguma robežas ir izveidoti pieci dažādi kūdras un koka aizsprosti. Tie gan būvēti, lai nodrošinātu mitrumu pētnieciskās saimniecības Gundegas lielogu dzērveņu laukos, bet vienlaikus paaugstinājuši ūdens līmeni ezerā un ļāvuši tā tuvumā daļēji atjaunoties purva dabiskajai videi. Taču aizsprosti nav profesionāli būvēti un var neizturēt ūdens spiedienu. Tādēļ jāizveido jauni, stabili dambji. Purvā viens otram līdzās ir divi grāvji. Tuvāko purvam paredzēts pārveidot par infiltrācijas grāvi un aizsprostot, bet otru atstāt ūdens savākšanai un novadīšanai no kūdras ieguves lauka.

Laugas purva lieguma robežas dabā nav precīzi uzmērītas un iezīmētas. Tas jāpaveic, lai nerastos pārpratumi lieguma un tam piegulošo teritoriju apsaimniekošanā. Pētot purvu un tā apkārtni, eksperti atzinuši, ka lieguma robeža savulaik bez ekoloģiska pamatojuma mehāniski noteikta purva centrālajai daļai līdz valsts mežiem un privātajiem īpašumiem. Taču purvs kā vienots kopums turpinās arī ārpus lieguma. Dabas vērtības tur ir apzinātas, un ir pat atzinumi, ka dažviet ārpusē tās vērojamas izteiktāk nekā pašā liegumā. J. Ļevšins stāsta, ka dabas aizsardzības plāna izstrādātāju priekšlikums ir paplašināt liegumu. Pilnībā aptverot visu purva ekosistēmu, teritorija pieaugtu apmēram par 38 ha Limbažu novadā un par 133 ha Krimuldas novadā. Veicot platības uzmērīšanu, robežas jāprecizē visās atbildīgajās valsts pārvaldes un dabas aizsardzības institūcijās. Pašvaldībām informācija par dabas liegumu savukārt jāiestrādā teritoriju attīstības plānošanas dokumentos un ir jāparedz jebkuru saimniecisko darbību pieteikšana un saskaņošana.

Pagasta pārvaldes vadītājs informēja, ka Laugas purva liegumam piegulošo zemju īpašnieki sabiedriskajā apspriešanā par teritorijas paplašināšanas priekšlikumu pretenzijas nav izteikuši. Pirms tam uzraudzības darba grupā gan pārrunāts, ka daži īpašnieki pat izteikuši vēlēšanos, lai viņu mežu zemi iekļautu dabas liegumā. Uz purva salām mežizstrāde vienalga nav atļauta, bet atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežošanu viņi pašlaik nesaņem. Ja šīs salas atrastos dabas liegumā un būtu noteiktas kā Natura 2000 teritorija, īpašniekiem būtu pieejama kompensācija 160 eiro par hektāru gadā un samazināts zemes nodoklis. Tiesa, atlīdzība un nodokļa atvieglojums ir tikai par mežu, uz purva zemi tas neattiecas.

J. Ļevšins piebilst, ka darba grupā aplūkotas arī dabas izzināšanas iespējas liegumā. Plāna izstrādē iesaistītie eksperti izveidojuši nepilnu 4 km apļveida taku. Tā ved pa purva malu, neskarot centrālo daļu un Višezeru. Tur pārvietošanās ir bīstama lāmu, akaču un upes dēļ. Purvu vispār nebūtu vēlams apmeklēt bez gida vai vismaz kāda šīs vides pazinēja klātbūtnes. Pārgājienus nelielai cilvēku grupai var rīkot tūrisma firmas, uzņemoties atbildību par maršrutu un apgādājot ekskursantus ar speciālām purva kurpēm. Ieplānotā taka sākas un beidzas lielogu dzērveņu laukos, kur var aplūkot, kā notiek šo ogu audzēšana. Lauki ir piebraucami, un ražas laikā pētnieciskā saimniecība Gundegas tur piedāvā ogu lasīšanu uz izdevīgiem noteikumiem vai arī iespēju nopirkt dzērvenes. Takas sākumā plānots izbūvēt skatu torni vai platformu, bet dēļu laipu nebūs. Laugas purvs patiesi ir unikāls un ļoti interesants. Taču eksperti iebilst pret nekontrolētu un plaša apjoma tūrismu, kas traucētu putnu dzīvi liegumā, paskaidro J. Ļevšins. Paredzēts arī uzstādīt divus stendus - vienu Vidrižu pagastā, kur liegums robežojas ar dzērveņu audzētavu, otru pirms Lodes ezera Lēdurgā. Stendi informēs gan par īpašajām dabas vērtībām un saimniecisko darbību purvā, gan par noteikumiem, kas jāievēro, apmeklējot liegumu. Tāpat plānots uzstādīt ozollapu informatīvās zīmes, ar kurām pieņemts apzīmēt aizsargājamās dabas teritorijas.